|
Paša domas - draugi un ienaidnieki | |
Paša domas - draugi un ienaidnieki.
Šis jautājums pat neprasa īpašu izskaidrojumu, jo tas
tāpat ir skaidrs, ka pozitīvi vārdi vai domas uzlabo, bet negatīvi – sabojā garastāvokli
un var izsaukt dažādas nopietnas sekas. Ja pievērš lielāku uzmanību tam, tad var novērot, ka
biežāk mūsu apziņā nonāk šaubas, satraukums, bailes, nepārliecinātība par sevi
un neapmierinātība ar sevi. Sava un novērotā citu prakse rāda, ka cilvēks ļoti
bieži sev piesaista negatīvo, kas vēlāk noved pie likumsakarīga rezultāta. Kā
piemēru varētu minēt, kad pavasaros un rudeņos sākas dažādas vīrusa
saslimšanas, tad mūsu galvā automātiski sāk veidoties doma: » ka tikai
nesaslimt.» Līdz ar to, zināmā mērā, pateicoties kolektīvās apziņas radītai un
uzturētai domai, mēs sākam radīt programmu uz pievilkšanu. Vasarā mēs par to
pat nedomājam, kaut arī visi šie kaitīgie vīrusi nekur daudz nav pazuduši,
tikai kolektīvās apziņas doma ir mainījusi orientāciju. Tad vēl, no paša dzīves
reāls piemērs: Pēc meža pastaigas, no viena cilvēka tika noņemta ērce. Visi
sasēdās apkārt galdam, bet ērci novietoja vidū. Tika mainītas sēdvietas un ērce
tika griezta kā vilciņš, bet viņa nemainīgi gāja tikai pie viena un tā paša. Kā
vēlāk noskaidrojās, tad šis cilvēks jau uz mežu gāja ar bailēm no ērcēm un arī
visu eksperimenta laiku tās viņu nepameta. Katra mūsu doma, kas rodas vai nonāk mūsu galvā,
dzīvo tur enerģētisku viļņu veidā. Līdzīgas domas rada kopīgu rezonanses vibrāciju un
veido lielu pievilkšanas spēku. Daudzi tikai ar savām domām, kas bieži ir
papildinātas no redzētā saklausītā, nepareizi uztvertā u.tt. pievelk
neveiksmes, nelaimes, slimības u.c problēmas. Tas no kā mēs visvairāk baidamies vai nevēlamies, tiek pievilkts, jo bija izveidojusies programma jeb uzstādinājums. Bailes,
šaubas, neticība kā destruktīvs elements rada mūsos dažādus blokus, kas nobloķē
enerģētiskos kanālus. Tas savukārt iedarbojas uz fizisko plānu – muskuļiem,
saitēm, asinsriti u.tt. «palīdzot» radīt dažādas mikrotraumas, jo ierobežo mūsu
kustības. Tomēr no tā visa ir iespējams, lielākā vai mazākā
mērā atbrīvoties - apzināti mainot
savas domas, pamazām tās nomainot ar konstruktīvām, pozitīvām domām t.i.
pozitīvu informāciju. Tas viss ir iespējams, iemācoties sarunāties ar savām
smadzenēm, savu zemapziņu, savu augstāko ES. To, ka mūsu šūnas un DNS saprot
cilvēka valodu un nodod informāciju visām šūnām, ir jau pierādījuši vairāki
kvantu zinātnieki. Pat tikai
tāds nevainīgs domas tēls kā
citrons iedarbojas uz mūsu maņu orgāniem. Vienam tas izsauc siekalu pieplūdumu
un skābuma sajūtu mutē, citam tas var radīt pat kuņģa dedzināšanu. Ar to es
gribu pateikt, cik tālu savā darbībā var aiziet domas enerģija - viss atkarīgs
no sensitivitates pakāpes, kā arī no tā cik koncentrēti mēs šo domu piepildam. Noteicošais
šeit nebūs seansā pavadītais laiks, bet domas koncentrētība. Nav jāstrādā
stundām, bet kvalitatīvi. Visa pozitīvā un negatīvā informācija glabājas mūsu
smadzeņu un zemapziņas failos. Šodienas zinātnieki pierādījuši, ka arī mūsu
morfoģenētiskajā laukā. Negatīvā vīrusa informācija bieži vien var būt ļoti
sena un biezā slānī sakopēta un ja to nenodzēš, tad tā tikai krājas un nekad
nevar zināt kā un kad tā izpaudīsies. Lai to nomainītu ar sev vēlamo, jāpanāk, lai
pozitīvais iegūtu informācijas pārsvaru, lai pati zemapziņa, kas ir saistīta ar
Visuma apziņu, saprastu, ka vecais, kaitīgais arhīvs jānomaina ar mums derīgo. Tādēļ tik ļoti svarīgi
ikdienā, pēc iespējas biežāk pielietot nepieciešamās domas, vārdus un tēlus,
lai izmainītu šo arhīva negatīvo informāciju. Jo biežāk ikdienā mēs virtuāli
redzēsim savas bijušās un nākamās uzvaras (trenniņos, sacensībās un sadzīvē), kā
arī sevi noskaņosim un pielietosim iedarbīgus vārdus un domas, jo ātrāk mēs
varēsim panākt sev vēlamo rezultātu. Pret
jebkuru negatīvu, nevēlamu domu vai tēlu ir jācīnās, liekot pretim
pozitīvas domas, jo arī z/apziņa tāpat vien neko nemaina. Arī šeit izdzīvo stiprākais, bet par cik
mēs esam duāli, tad kāda enerģētiskā doma ņems virsroku, tā arī noteiks mūsu
uzvedību, rīcību un iedarbību. Visu to visdažādākās formās un veidos esmu izbaudījis
un pielietojot praksē visdažādākos paņēmienus, sapratis, ka visātrāk tas strādā
vai darbojas, ja tam visam ir ticība, pacietība un mērķtiecība sasniegt
rezultātu. Jebkura vienkārša vēlme to sasniegt jebkuriem līdzekļiem, pēc
iespējas ātrāk, līdz šim ir radījusi tikai traucēkļus. Savu uzstādījumu uz
vēlamo, jācenšas veidot bez pārlieku lielām emocijām un uz visu jāskatās
objektīvi. Regulāri – katru dienu pielietojot vārdu vai domu tēlus
(modelējot) – iespējams kontrolēt savas emocijas. Un tad šis domu (vārdiskais) uzstādinājums
nostiprināsies mūsu apziņā arī fizioloģiskā līmenī. Vēl spēcīgāka iedarbība
būs, ja iekļaujam šajā procesā arī sajūtas un redzējumus. Tas, kā strādā un
iedarbojas ieliktā informācija, esmu apzināti un daudz veicis dažādus
eksperimentus ar sevi. Lai attiecīgās situacijās palīdzētu - ir
dažādas metodes. Vienas no šīm metodēm ir autogēnais trenniņš un afirmācijas –
vārdi, kas vērsti uz mūsu zemapziņu un kuru atkārtošana ģenerē nepieciešamās
frekvences (spēkus), veicot sava veida reģenerācijas procesu. Šeit gan atkal
jāsaka, ka ātrāku, redzamāku rezultātu dos apzināts, koncentrēts, no iekšas nākošs vārds vai doma, kam
pats darītājs apzināti tic. Var pat skaitīt Mantru, jo tā satur ļoti augstas
vibrāciju frekvences. Daudzkārtīgi atkārtota, tā koncentrē uzmanību. Šeit kā
izplatītāko varu minēt saīsināto Mantru: «OM MANI PADME HUM». Kā māca kvantu fizika un kvantu
bioloģija, tad kaut ko materiālu var radīt ne no kā – tikai ar domas palīdzību.
100% piekrītu, jo arī manā līdzšinējā praksē to izdevies pierādīt, veicot
dažādu nelielu orgānu reģenerāciju. Pasaulē pazīstamais ārsts no ASV K.
Simontons palīdzējis tūkstošiem vēža slimnieku uzveikt šo slimību, izmantojot
domas spēku. Viņš bija tikai kā palīgs, kas sniedz informāciju un ievada
cilvēkus šajā ceļā. Arī audzējs bieži veidojas no informācijas. Un šeit
nav un nekad nebūs starpības -
slimnieks, sportists vai mākslinieks. Viss ir tikai mūsu domās, mūsu
galvā - zemapziņas pierakstā. Ja tam visam pat neapzinātā līmenī netic vai
pretojas, tad kaut ko izmainīt, pat no rīta līdz vakaram skaitot afirmācijas
vai mantras ir pagrūti. Es nesaku, ka neiespejami. Arī man no malas šādos gadījumos to izdarīt ir daudz
grūtāk, jo cilvēks ir ielicis savu programmu un to vēl atkārtojot, pastiprina. Tas
veidojas tāpēc, ka smalkais ķermenis nosaka fizisko stāvokli, jo tas ir visa
pamatā. Informatīvais pieraksts paliek arī pēc fiziskās nāves un pārmantojas uz
nākamo fizisko ķermeni. Pie stabila mentālā stāvokļa nevar notikt dinamiski
lēcieni uz vienu vai otru pusi, jo trennētā apziņa un pieradinātā z/apziņa ātri izmainīs situāciju, jo tās arhīvā būs uzkrāts pamatīgs
pozitīvs materiāls, ko dažādās situācijās piemērot. Ja tas tā nebūs, tad
uzvarām un arī zaudējumiem būs dinamisks raksturs, Galvenais ir nebaidīties eksperimentēt
un noticēt, pat ja arī tas uzreiz nesanāk. Jādzīvo normāla dzīve, kas
piepildīta ar atpūtu un sportu. Censties pēc iespējas retāk lietot prievārdu
«NE». Mēs nepārtraukti atrodamies domu pasaulē, domu Visumā,
kur vienas domas mēs uzsūcam, citas atgrūžam. Mēs neapzināti iespaidojamies no
kolektīvās apziņas domas. Lai tas nenotiktu, tad mums apzināti jācenšās
pacelties virs kolektīvās apziņas domām. Jebkura doma ir dzīva, kurai piemīt
spēks un enerģija. Jo lielāks spēks, jo ātrāk mēs varam sasniegt vēlamo. Pienāk brīdis, kad domas enerģijas daudzums sasniedz zināmu robežu un tad domas tēli
sāk dzīvot savu dzīvi, pievelkot tos notikumus un apstākļus, kas tur ir
ielikti. Domu tēli sāk realizēt domas ielikto programmu. Jo lielāks enerģijas
daudzums būs ielikts, jo aktīvāk un precīzāk tā realizēsies. Galvenais nav tas ko mēs iegūsim sportā, mākslā vai darbā,
bet gan tas ko iegūsim sevī. Jo tad, kad iegūsim sevī, tad arī iegūsim visur citur.
Viss cits ir tikai kā piedeva pie dzīves. | Atpakaļ · Nākošā · Iepriekšējā |
|
|