žurnāls CITĀDA PASAULE - " Vibrē domas, kosmoss un mūsu ķermenis"
Romāns Koļeda
"Vibrē domas, kosmoss un mūsu ķermenis"
Dziednieks Viktors Graudiņš savā pieredzē pārliecinājies, ka pārmaiņas un slimības cilvēka materiālajā ķermenī izskaidro neredzamajos līmeņos notiekošais, tāpēc arī atgriezties pie veselības iespējams, vienīgi harmonizējot vibrācijas smalkajos laukos.
Ar tā dēvēto enerģētisko medicīnu Viktors sācis nodarboties pirms trīsdesmit gadiem un pa šo laiku paspējis gan izlasīt kaudzi speciālās literatūras grāmatu, gan mācīties no skolotājiem Pēterburgā, Maskavā un Londonā. Lai dziedinātu cilvēkus, reizēm viņam nepietiekot ar iegūtajām zināšanām, un tad Viktors dodoties astrālajā plānā, kur viņš saņemot informāciju, kā palīdzēt konkrētajā situācijā.
Atšķirībā no daudziem citiem dziedniekiem, kuri piesauc mistiskus spēkus, tu laikam esi materiālists un dziedniecībā izmanto pavisam tveramas parādības – šūnu vibrācijas, enerģētiskos laukus un informāciju bāzes…
Alternatīvās medicīnas nozare, ar ko nodarbojos, balstīta zinātniskā atziņā par Visuma uzbūves pamatprincipu, saskaņā ar kuru visa matērija vibrē dažādās frekvencēs. Pareizi tās pielietojot, iespējams disharmoniju, kas radusies kādā orgānā vai šūnā, pārvērst harmonijā. Fiziskais plāns ir nosacīts, tādēļ pamatā strādāju ar cilvēku smalkajiem ķermeņiem. Jau 1984. gadā Nobela prēmijas laureāts, itāļu fiziķis Karlo Rubia pierādīja, ka mēs galvenokārt sastāvam no enerģijas un tikai viena miljardā daļa mūsu ķermenī ir no citām vielām. Informācija par saslimšanām ir noskenējama ēteriskajā ķermenī, tādēļ, strādājot ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, es uzmodelēju savā priekšā fantomu, kas ir konkrētā fiziskā ķermeņa kopija.
Pat ja šis cilvēks atrastos manā priekšā savā fiziskajā ķermenī, vienalga izmantotu viņa ēterisko ķermeni, jo tikai tajā iespējams nolasīt meridiānus un čakras.
Man šķiet, ka fantoma izsaukšana robežojas ar maģiju!
Maģisks ir viss, tādēļ maģiju nekad nedalu baltajā un melnajā. Šāda veida dalījums izriet no maģiskās darbības motivācijas. Pat tad, ja konkrēto cilvēku nekad dzīvē neesmu saticis, man pietiek izdzirdēt viņa balsi telefonā vai redzēt fotogrāfiju, lai varētu pieslēgties un uzsākt informācijas skenēšanu. Mani maz interesē cilvēka morālās kvalitātes, proti, cik viņš labs vai slikts, bet domas gan. Jebkura doma ir enerģija, un tā ir materiāla.
Cik vienkārši vai sarežģīti ir mainīt realitāti? Šeit savu lomu spēlē gan ticība un neticība, gan kolektīvā apziņa, kas bieži vien ir bremzējoša. Lai kā arī būtu, mūsu doma primāri nosaka visu, tā gan pievilks, gan attālinās. Katrs cilvēks ir garīga būtne, kas neskaitāmām enerģētiskām saitēm saistīta ar Universu.
Smalkās informāciju saturošās enerģijas no ārpasaules mūsu organismā nonāk caur hologrāfiskās projekcijas mezglu punktiem jeb enerģētiskajiem centriem (čakrām). Cilvēka smalkie ķermeņi savieno organisma šūnas ar enerģiju un informāciju harmoniskā sistēmā. Tajā katra šūna saņem visas domas, sajūtas, vēlmes un emocijas, nodrošinot cilvēka darbību.
Cilvēce pēdējā gadu tūkstotī gandrīz perfekti ir apguvusi prasmi strādāt ar fizisko ķermeni, taču enerģētiski informatīvais ķermenis ir daudz svarīgāks – ar to mēs ienākam šajā pasaulē, dzīvojam un aizejam. Diemžēl visbiežāk dzīves gaitā cilvēks savu enerģētiski informatīvo ķermeni nevis uzlabo un izsmalcina, bet bojā un deformē. Visas problēmas mūsu dzīvē, dažādas kaites, vilšanās, neapmierinātība, depresija un citas negācijas nav nekas cits kā cilvēka enerģētiskā ķermeņa darbības traucējumi. Mēs nedzīvojam no tā, ko apēdam vai izdzeram; šo patiesību uzskatāmi apliecina tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo uz Zemes un visu nepieciešamo saņem no Saules. Viena daļa no šiem saules ēdājiem ne tikai neuzņem nekāda veida barību, bet arī nelieto šķidrumu, tātad – cilvēks, kas pats ir enerģija, var pastāvēt, pateicoties savai apziņas attīstībai līdz augstākai pakāpei. Lielākā daļa no tā, ko apēdam, ir miskaste un kā tāda mūsu organismam nav vajadzīga. Patiesībā no ēdiena cilvēkam nepieciešama vienīgi enerģija, kuras pareizai cirkulācijai kalpo meridiāni. Es vēroju, lai šie enerģijas ceļi cilvēkam netiktu bremzēti un strādātu sinhroni.
Pēc kādiem kritērijiem tu šķiro pozitīvo un negatīvo informāciju, radošas un ārdošas vibrācijas?
Man jāatzīst, ka cilvēks ir duāla būtne, kurā vienlaikus sadzīvo radošais un ārdošais, pozitīvais un negatīvais. Tā ir normāla lietu kārtība, bez kuras nebūtu iedomājama attīstība, tādēļ speciāli nešķiroju informāciju, kas nāk no cilvēka. Skaidrs, ka jebkurš zaudējums vai neveiksme raisa nepatīkamas emocijas, pie tam nereti mūsu atmiņa glabā tālus pagātnes pārdzīvojumus, kas turpina savu negatīvo ietekmi. Ikviens no mums šai pasaulē izstaro savu vibrāciju spēku un frekvenci, tas ir mainīgs un svārstīgs lielums. Pateicoties domu viļņiem, šīs vibrācijas dzīves laikā saglabājas, līdzīgi kā siltums nezūd pēc tam, kad uguns krāsnī jau nodzēsta. Galvenais ir apzināties, ka pastāv domu jeb enerģijas nosūtīšana laikā un telpā. Pie tam kvantu fizika ir atklājusi, ka laiks nav lineārs un vienlaicīgi plūst dažādos virzienos: gan uz priekšu, gan – atpakaļ. Tātad patiesā realitāte ir citāda, jo nav ne pagātnes, ne nākotnes, ir tikai šis brīdis. Viss notiek uzreiz, un tā ir metafiziska apziņas atklāsme. Cilvēkam pastāv iespēja atgriezties pagātnes notikumā un to izlabot.
Kas tajā brīdī ar tevi notiek?
Es vienkārši izdzīvoju pagātnes nelabvēlīgos vai neveiklos notikumus tā, kā vajadzētu – ar tagadnes apziņas acīm līdzsvarojot vibrāciju frekvences. Visgrūtākais ir darbs ar sevi, jo cilvēka apziņas informatīvais pieraksts veidojas jau no pirmās inkarnācijas. Visas cilvēka dzīves ir ierakstītas viņa “cietajā diskā”, zemapziņas slānī. Pat tādi šķietami sīkumi kā nolamāšanās, dusmās aizcirstas durvis vai aizsviesta hokeja nūja ir nevis nevainīga enerģijas izlāde, bet gan apziņas “cietajā diskā” ierakstīts negatīvisms. Neviens nevar pateikt, kurā mirklī šī destrukcija izpeldēs no zemapziņas un izspēlēs ar tevi ļaunu joku.
Kā pats sāki nodarboties ar informatīvo medicīnu?
Kad mana piecgadīgā meita saslima ar alerģiju tā, ka vairs nevarēja tālāk dzīvot, izmisumā vērsos pēc palīdzības pie Dieva. Šie notikumi risinājās 1989. gadā, un palīdzība atnāca no tagad jau aizsaulē aizgājušā izcilā ārsta, akupunktūras un biorezonanses terapijas speciālista Jura Vecvagara, kuru uzskatu par savu skolotāju. Cita starpā mūs vienoja interese par Ķīnas medicīnu, ko pie viņa mācījos vairākus gadus no vietas. Vēlāk parādījās citi skolotāji, tostarp no smalkajiem plāniem. Mani dzīvē nemitīgi virzījis kāds iekšējs stimuls, interese par paralēlām pasaulēm, astrālie ceļojumi. Esmu izgājis no sava ķermeņa, nonācis augšā pie garīgā skolotāja un jautājis, kā ārstēt konkrēto cilvēku. Man vienmēr viss ticis parādīts priekšā kā filmā.
Materiālā substance veidojas no neredzamās enerģijas jeb informācijas plūsmas. Pateicoties vibrācijām un viļņu frekvencēm, iespējams nodot dziedinošu informāciju, kas veido cilvēku atjaunojošu rezonansi. Ne velti informatīvajā medicīnā visai plaši pielieto dažādus aparātus, kas nolasa jebkuru informāciju no medikamentiem, dažādiem izdalījumiem un vīrusiem. Pēc tam iegūto frekvenci tikai jāpārnes uz ūdeni, asinīm vai sāli, un tad iegūto informāciju var ievadīt slimajā organismā. Šeit darbojas vecā patiesība par to, ka jebkuru vilni var nodzēst ar tādu pašu pretvilni.
Mēs varam piekļūt gan Zemes, gan Kosmosa informatīvajam laukam, pat vīrusi, baktērijas un sēnītes, kas dzīvo cilvēka ķermenī, to veiksmīgi savā labā izmanto. Lai uzveiktu sevī nevēlamos mikroorganismus, jāprot domāt ātrāk un radošāk par tiem. Jebkura informācija maina apziņas stāvokli, pat katrs vārds un emocija, nemaz nerunājot par veselu domu, ietekmē DNS. Domas spēj izmainīt cilvēka zemapziņas pierakstu, pie tam iespējams koriģēt ne tikai pašam savas, bet arī citu domas, un ir svarīgi to apzināties. Ir jāsaprot: ja var likt sirdij pukstēt, iespējams arī pavēlēt tai apstāties. Mūsdienu pasaulē informatīvās frekvences ļoti plaši tiek izmantotas augstas klases sportistu rezultātu uzlabošanā. Paaugstināta slodze vienmēr saistīta ar risku kļūdīties un izsaukt dažāda veida problēmas, kas ilgākā periodā summējas un uzkrājas ieraksta veidā zemapziņas “cietajā diskā” kā bailes, stress, uzmācīgas domas, nepareiza izpildījuma tehnika un tā tālāk. Nodzēst šo negatīvo pierakstu ir vitāli svarīgi, taču ne vienmēr tas izdodas tik ātri, cik sportistam gribētos. Esmu pārliecinājies, ka ar lielu pacietību un neatlaidību var mainīt gandrīz visu, jo cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, viņš ir radītājs. Tikai nesen zinātnieki atzinuši, ka apziņa iedarbojas uz biomolekulāriem mehānismiem, kas regulē cilvēka ķermeņa dabu. Būdama informatīvās enerģijas veids, apziņa nesaraujami vienota ar šūnu struktūru, tā nepārtraukti iedarbojas un stimulē to vai nu veselības, vai nu slimības virzienā.
Kāpēc informatīvā medicīna tik maz tiek izmantota?
Diemžēl pacelties ar individuālo apziņu virs kolektīvas apziņas nav tik vienkārši. Kolektīvā apziņa uzspiež savu zīmogu, kas nomāc un kodē indivīda domas un to frekvences. Skaidrs, ka atsevišķiem spēkiem tas ir ļoti izdevīgi, jo pūli ir viegli pakļaut un vieglāk ar to manipulēt.
Ja pareizi saprotu, informatīvo lauku dziedniecībā iespējams sakārtot ar domu spēku, savukārt kontrolēt domas ir bezgala grūti. Kā tu pats to apguvi?
Viens no maniem patreizējiem skolotājiem ir Ekharts Tolle, kurš deva iespēju vairāk aizdomāties par dzīves pozīciju “šeit un tagad”. Mans dzīves pamatprincips skan: “Ja nevari mainīt realitāti, maini savu attieksmi pret to!” Laikus pateikt “stop” savām domām ir liela māksla. Paškontrole ir ārkārtīgi būtiska personības veidošanās sastāvdaļa, bez tās nav iespējams dzīvot apzinātu dzīvi. Patiesībā cilvēks muļķības dzīvē sastrādā lielākoties neapzināti, tā sakot, neko ļaunu nevēlēdamies. To visvieglāk konstatēt pie bērna, kura ego jeb prāta uzbūvētā aizsardzības mehānisma spēks vēl ir niecīgs salīdzinājumā ar spēcīgi izteikto pieauguša cilvēka patību. Kad mazam cilvēciņam attiecīgos apstākļos mierīgi pajautā, kādēļ viņš tik slikti rīkojies, viņš, redzēdams, ka nedraud sods, vaļsirdīgi teiks: “Es nezinu. Nesaprotu, kādēļ tā sanāca.” Acīmredzot neadekvāta uzvedība ir iepriekšējo dzīvju atstātā ieraksta sekas. Arī pieaudzis cilvēks nereti kaut ko izdara un tikai pēc tam sāk domāt, uzdot sev jautājumu: “Kāpēc es tā darīju?”
Vai zemapziņas izgaismošana nav sava veida Pandoras lādes atvēršana, kas vājākai psihei nebūtu panesama?
Neaicinu nevienu bezjēdzīgi rakņāties savā zemapziņā. Cilvēks pat gribēdams netiks klāt visam, kas atrodas viņa zemapziņas pierakstā. Mūsu spēkos ir vienīgi vērsties pie sava smalkākā “es” jeb dievišķā ķermeņa un lūgt, lai tas palīdz izdzēst negatīvo atmiņu pierakstu.
Vai iespējams galīgi atbrīvoties no negatīvā lauka?
Negatīvais lauks atrodas mūsu sāpju ķermenī. Mums ir daudz smalko ķermeņu, tostarp ēteriskais, mentālais un kauzālais, bet tikai sāpju ķermenī dzīvo cilvēka ego, kuram sāp ikviena cilvēciska pārestība un kļūda.
Vai cilvēka un Kosmosa uzbūvē jūti arī kādus neizskaidrojamus, pārdabiskus spēkus?
Protams! Cilvēks no Kosmosa nav atraujams, viņš ir tā spogulis, mikrokosmoss, kas sevī satur milzīgas, varētu sacīt, pārdabiskas enerģijas rezerves. Ekstrēmos dzīves mirkļos mūsos tās var atraisīties, un tad, piemēram, sieviete var pacelt mašīnu, zem kuras pakritis viņas bērns, vai ceļinieks spēj stāvus uzskriet augstā kokā, bēgdams no lauvas. Cilvēkam nav jābūt nekādam spēka mitriķim, viņam vienkārši jāiemācās kontrolēt enerģijas.
Ikviena dzīva būtne satur informatīvo lauku, un tāds ir arī visiem cilvēka smalkajiem ķermeņiem. Manā praksē ir gadījumi, kad cilvēki sūdzas par sliktu pašsajūtu, lai gan vaina nav viņos, bet vidē, kurā tie dzīvo – tā izrādās piepildīta ar negatīvām vibrācijām, ko neviļus atstājuši mājas cēlāji un lietu izgatavotāji. Bieži vien gleznas, skaistuma priekšmeti, kurus iegādājamies, sevī satur sliktu emociju pierakstus. Tos radījuši norūpējušies, psiholoģisku un citu problēmu nomocījušies cilvēki.
Internetā lasīju, ka daudz zini par tā dēvētās aizkapa pasaules jeb paralēlās realitātes saistību ar mums, dzīvajiem. Kāpēc cilvēki no tās baidās, kas mums būtu jāzin par mirušo gariem?
Baidās no tā, ko nepazīst. Mirušo gari nav vienīgie, kurus neredzam. Cik man zināms, uz Zemes šobrīd pastāv četras civilizācijas, un mēs dzīvojam starp dažādām paralēlo pasauļu būtnēm. Četras no viņām atradās manā mājā un labprāt kontaktējās. Es to māju 90. gados pārdevu un četrus gadus nodzīvoju Sibīrijā, kādā kopienā meklējot garīgumu. Beigās atskāru, ka nekur nav jādodas, jo strādāt ar savu apziņu var jebkur. Manuprāt, esam nonākuši uz šīs planētas, lai sevi attīrītu un izlabotu sliktos iepriekšējo inkarnāciju ierakstus. Cilvēks nav gaļas gabals, bet gan garīga būtne, kurai jātiecas uz Gaismu.
Cilvēks var pats saviem spēkiem noskaidrot, vai viņu ietekmē būtnes no paralēlās realitātes?
Tā ir jušanas lieta. Paralēlās pasaules būtnes uz cilvēku parasti neiedarbojas negatīvi, tās vienkārši interesējas par mums. Pastāv iespēja ar šīm būtnēm mierīgi sadzīvot, vajadzētu tikai vienoties, lai tās mūs netraucē un uzvedas kā kārtīgi īrnieki – ar saviem pienākumiem.
Kādus?
Piemēram, saimnieka prombūtnē apsargā dzīvokli no nelūgtiem ciemiņiem, tostarp ļauniem gariem. Ir nācies ar paralēlās pasaules būtnēm sarunāt, lai tās naktīs liek mieru maniem suņiem un netraucē naktsmieru, čīkstinot kāpnes. Vispār būtnes no paralēlajām civilizācijām ir ļoti labdabīgas. Šie iemītnieki no mums neko negaida.
Bet mirušo cilvēku gari – ko viņi no mums grib?
Viņi ne vienmēr ir draudzīgi noskaņoti, šajos garos nereti glabājas milzīgs aizvainojums un skaudība pret dzīvajiem. Iedarbojoties uz psihi, gari var cilvēku novest līdz pašnāvībai. Lai mirušie iegūtu mieru, jālūdz piedošana. Viņi gaida mūsu atvainošanos.
Vai cilvēku, kurš regulāri iet baznīcā un skaita ikdienas lūgšanas, kāds spēks no ārpuses vispār var traucēt?
Var gan! Nekāds svētītais ūdens, lai cik labas frekvences tajā būtu, nevienu neglābs, jo sevis glābšana ir katra paša ziņā. Iešana baznīcā vēl neizmaina cilvēka iekšējo pasauli un viņa patieso attieksmi pret realitāti. To var redzēt pie mūsu valdības vīriem un sievām, kuri lielos reliģiskos svētkos, savilkdami nopietnus ģīmjus, sēž altāru priekšā. Neviena baznīca nevar izmainīt cilvēka būtību, jo tai nav nekāda sakara ar ticību, ko ilustrē dažādi reliģisko institūciju skandāli, par kuriem nemaz nevēlos izteikties.
Daudz zināt par lāstu veidiem un to iedarbību – vai šīs lietas mūsdienās ir tik populāras, kā par tām runā?
Jebkura tēlaina un precīzi noformulēta doma, līdzīgi kā ikviena materiāla daļiņa, satur sevī specifisku informācijas paketi. Negatīvai domai sasniedzot zināmu apjomu, veidojas patstāvīga, negatīva domforma, kas neatkarīgi veic savu iedarbību. Tās virziens un spēks ir atkarīgs no ieliktās informācijas. Šādu negatīvu iedarbību oficiālā medicīna neatzīst un arī nespēj noteikt tās cēloni, taču tā rada nopietnu fonu daudzām saslimšanām. Bieži vien bioenerģijas zudumi rodas pie apzinātas, negatīvas domas raidīšanas otram cilvēkam, tautā to sauc dažādi – gan par noskaudumu, noskatījumu, slikta vēlējumu, lāstu.
Lasot latviešu tautas buramvārdu krājumus, aptvēru, ka apmēram deviņdesmit septiņos procentos tur mācīts, kā otram nodarīt ļaunu, un tikai trīs procentos – kā izdarīt labu. Agrāk domāju, ka garā stipram cilvēkam cits cilvēks neko sliktu nevar izdarīt, taču tie ir maldi. Atliek nedaudz novājināt imūnsistēmu, lai negatīvās informācijas viļņi ātri vien nokļūtu smalkajā ķermenī un agri vai vēlu iespaidotu arī fizisko līmeni.
Reizēm pietiek ar dusmās izmestu un būtībā ļaunumu nesošu domu: “Kaut tu nosprāgtu!” Tā savu melno darbu izdarīs, taču ir viens – bet, proti, cilvēka ķermenis ir tik gudri uzbūvēts, ka tas pats prot sevi sakārtot visdažādākajos līmeņos, tāpēc jebkurš lāsts vai negatīvās informācijas nosūtījums ar laiku zaudē savu iedarbību. Lai tas nenotiktu, ļaundarim regulāri jāturpina uzturēt lāsta spēku.
Vai ir kāds spēks, kas spēj ikvienu atbrīvot no jebkura lāsta?
Katrā cilvēkā ir tāds spēks, bet tas atraisāms ar ļoti augstas maģijas palīdzību. Viss ir atkarīgs no sūtītās informācijas struktūras un rakstura. Vislabāk strādāt naktī, kad cilvēka guļošais ķermenis ir pilnībā atbrīvots un sapnī notiek astrālā ceļošana. Arī smalkajiem ķermeņiem tad ir vieglāk piekļūt un tos noskenēt. Tādā veidā var daudz ko cilvēkā mainīt.
Gluži tāpat kā fiziskajam ķermenim nepieciešama mazgāšanās, cilvēkam jāievēro arī enerģētiskā higiēna. Vai vari pastāstīt par to vairāk – kā šo tīrību uzturēt?
Man jautājuši, kā es pēc seansiem attīros, vai eju dušā? Man tas nav vajadzīgs, jo ar domu spēku virs sevis radu attīrošas enerģijas plūsmu, kas ir daudzkārt efektīvāka par parastu ūdeni. Uzsākot garīgās attīstības ceļu, neko speciāli sevī nemainīju, vienīgi atmetu visu lieko. Piemēram, trīsdesmit gadu vecumā, pievēršoties jogai, es pārstāju smēķēt, jo cigaretes man sāka traucēt. Esmu izdzīvojis gan vegānisma, gan veģetārisma periodus, bet šobrīd esmu svaigēdājs. Daudzus gadus dzīvoju tikai no augu valsts pārtikas. Esmu pazaudējis liekos kilogramus un jūtos labi, varu vieglāk pieslēgties Visuma informatīvajam laukam un cilvēka smalkajiem ķermeņiem.
Vai tas, ka cilvēks ir saslimis, liecina par viņa domu un darbību nepareizību? Varbūt eksistē saistība starp noteiktām slimībām un rīcības vai domāšanas kļūdām?
Slimība parasti atnāk kā vienots problēmu komplekss, kurā galveno lomu spēlē psiholoģiskie faktori, cilvēka attieksme pret sevi un pasauli. Kāpēc viens var dzert, smēķēt un dzīvot simts gadus, bet otrs ievēro pareizu režīmu un nomirst jauns? Tāpēc, ka šīs dvēseles inkarnējušās ķermeņos ar atšķirīgu imūnsistēmu. Cilvēki sevī nes iepriekšējo dzīvju slimību pierakstus, ko vēlāk papildina ar jaunām kaitēm.
Neviens nevar apgalvot, ka neapzināti piekopj neveselīgus ieradumus, piemēram, lieto sāli un cukuru. Tie ir faktori, kas veicina slimošanu. Ikvienai saslimšanai ir mentāls iemesls, ko pavada bailes un stress. Turklāt nav nekāds noslēpums, ka daudzi medikamenti grūti izvadās no ķermeņa un kļūst par cēloni jaunām veselības problēmām.
Pašlaik ir ziemas vidus, cilvēki jūtas mazliet iztukšojuši savas vasarā uzkrātās rezerves. Ko darīt, kā atjaunot resursus?
Vairāk iekļaujiet savā ēdienkartē augus, kuros ir dabīgie vitamīni! Laiku pa laikam vajag ievērot attīrīšanās kūres, bet ēšanas laikā nevajag neko uzdzert, tad ēdiens pilnvērtīgāk pārstrādāsies.
Vai taisnība, ka mīlestība ir vibrācija, kas ārstē un sakārto visu?
Lielās līnijās tās tas ir. Sasniegt tādu apziņas līmeni, lai spētu mīlēt visus vienādi… Nezinu tādu. Varbūt to varēja Kristus un Buda.
Kādu tu redzi cilvēces nākotni šajā un tālākos gadsimtos?
Labo cilvēku ir pārāk maz, lai spētu mainīt kolektīvās apziņas negatīvismu, pretējā gadījumā nebūtu tik daudz karu, asinsizliešanas un no vardarbības cietušu bērnu. Cenšos nedomāt par nākotni, bet pieņemt realitāti tādu, kāda tā attiecīgajā mirklī ir. |
Aktuāli
Enerģētiskā dziedniecība