LV | RU| EN|    
Par mani
Vispāriga informācija
Pakalpojumi
Dziedniecības veidi
Raksti
Pārdod
Kontakti
.
2021. 06.-19.01
 
Romāns Koļeda, žurnāls CITĀDA PASAULE       
Pareiza doma ved laimes ceļā

Dziednieks Viktors Graudiņš katrā sarunā uzsver emocionālās pasaules un domu svarīgumu cilvēka veselības stiprināšanā, tādēļ pašos pamatos mums jāizprot sevi – ārkārtas stāvoklis valstī ir šādai pašanalīzei labvēlīgs.

Analizējot pašlaik notiekošo, Viktors runā līdzībās un piesauc kādu pastāstu. Tas gan attiecas uz mēri, taču tikpat labi – uz Covid -19. Apskaidrotais ceļā satiek mēri un viņam jautā: “Kurp tu dodies?” Mēris atbild: “Jāaiziet uz pilsētu paņemt simts dvēseles.” Pēc kāda laika apskaidrotais atkal satiek mēri un šoreiz viņam pārmet: “Kāpēc tu neturi savu vārdu? Teici, ka ņemsi simts dvēseles, bet izmira visa pilsēta.” Mēris saka: “Es savu vārdu turēju un paņēmu tikai simts dvēseles, pārējie nomira no bailēm.” Reaģējot uz situācijām ar bailēm, mēs sevi novājinām līdz bīstamai robežai. Cilvēku visvairāk piesārņo nepareizas domas, kuras viņš sevī nēsā.
  Kas tavā redzējumā ir līdzsvarotas un veselīgas dzīves pamatā?
Tas, kā tu dzīvo šo dzīvi, cik ātri spēj reaģēt uz nepatīkamiem notikumiem un savā galvā tos mainīt. Ikvienā no mums ir dievišķa būtne, kas dod iespējas līdzsvaroti dzīvot. Ja mēs pietiekami ātri un pareizi nereaģējam uz psihoemocionālu spriedzi, tūlīt tiek palaisti negatīvi procesi, kas izsauc visas iespējamās problēmas.
Pats piekopju meditāciju, kuras laikā saplūstu ar Visumu, kļūstu par tīru enerģiju. Patiesībā mūsu ķermenis ir virtuāls elektromagnētiskais gaismas lauks, tāpēc labāk dziedināšanu veikt meditatīvā stāvoklī. Balstoties kvantu fizikas atziņās, iespējams sacīt tā: meditācijas laikā esam vairāk vilnis un mazāk – daļiņa. Meditatīvā stāvoklī ātrāk var mainīt nekārtību uz kārtību. Ikviena saslimšana saistīta ar konkrētu psihoemocionālu konfliktu, kas mūsos nav atrisināts un var kā šlepe vilkties pat no iepriekšējām dzīvēm. Apskaidrību par lietu patieso būtību mums dod augstākā apziņa, kuru sasniedzot, varam ar domu palīdzību mainīt gan pagātni, gan nākotni, gan DNS.
Katrs psihoemocionālais stāvoklis organismā veido attiecīgu vidi. Mūsos ir miljardiem dažādu baktēriju un sēnīšu, tostarp dažas nevērtīgas, taču pašos pamatos šiem mikroorganismiem ir noteikta funkcija. Ja es ar savām neadekvātajām domām, reakcijām un emocijām kropļoju sava organisma vidi, padaru to pats sev nelabvēlīgu, toties ļoti auglīgu kādām noteiktām baktērijām, sēnītēm un vīrusiem. Tie sāk strauji vairoties un traucēt veselīgai dzīvei. Pamazām rodas un attīstās saslimšana. No visa sacītā izriet, ka, atklājot slimības patieso pirmcēloni, sava organisma vidi iespējams mainīt, tādējādi izdziedinoties.
Te jāpiezīmē, ka dažādi parazīti, galvenokārt tārpi, kas dzīvo mūsos, spēj izveidot tik spēcīgu egregoru jeb kolektīvo apziņu, ka tas kļūst spēcīgāks par mums, liekot, piemēram, ēst saldumus. Tādā gadījumā mums šķiet, ka paši vēlamies to darīt, lai gan patiesībā ēdam, lai barotu šos parazītus.
Kādas kļūdas savu klientu dzīvesveidā, domāšanā un uzturā tu pamani visbiežāk?
Cilvēki nepārtraukti atkārto vienas un tās pašas kļūdas. Pamatā visu nosaka psihoemocionālais faktors, tādējādi vissvarīgākā ir indivīda attieksme pret dzīvi. Ēdiens ir pakārtots un mūsu iekšējo stāvokli ietekmē daudz mazākā mērā. Nepareiza reakcija uz konflikta situāciju ķermeni piesārņo nesalīdzināmi vairāk par apēstu kūkas gabalu. Cilvēki nekur neiedziļinās, līdz ar to vairo nezināšanu un viegli pakļaujas programmēšanai. Masu medijos raidītās ziņas mūsu organismā rada tā dēvētos stresa hormonus, kas vairo paniku. Tas ir viens no bīstamākajiem stresa paveidiem, jo cilvēkā grauj vājākos orgānus un to sistēmas. Vienmēr visiem atkārtoju veco patiesību: ja nevari mainīt apkārtējo realitāti, jāmaina attieksme pret to. Jebkura negācija, ko ielaižam sevī, veido ķēdes reakciju un kaitē gan mūsu fiziskajam, gan smalkajiem ķermeņiem. Lai nonāktu līdz iekšējai harmonijai, cilvēkam jāapzinās, ka viņā mājo reinkarnējusies dvēsele, kura sevī nes informāciju par iepriekšējām dzīvēm. Galu galā, visas transformācijas cilvēkā var notikt vienīgi domu līmenī.
Jaunu gadu daudzi sāk ar labu apņemšanos, taču viņiem neizdodas to īstenot – kāpēc tā? Pieņemts uzskatīt, ka mums dota brīvā griba, lai realizētu savas vēlmes…
Laba apņemšanās bieži vien ir sevis mānīšana, jo kaut ko mainīt var, tikai nonākot attiecīgā apziņas stāvoklī. Tie, kuri citiem stāsta, cik labi kļūs nākamajā gadā, visticamāk nemainīsies, jo tas ir iekšējs process, nevis ārēja sevis demonstrēšana. Par sevis transformēšanu nevajag skaļi runāt, bet to patiešām veikt pašam sevī.
Cilvēkam visgrūtāk ir atteikties no saviem paradumiem, lai cik kaitīgi tie arī būtu, un pāršķirt dzīvē jaunu lapaspusi, kurā vairs nav nekādu pārmērību. Saviem klientiem bieži uzsveru: “Sāciet mīlēt sevi!”
Daudziem vienkārši trūkst enerģijas, lai sevi pārvarētu.
Cilvēks zaudē enerģiju gan nepareizi reaģējot uz ārpasauli, gan ģenerējot sevī pagātnes notikumus, maļot pa galvu negācijas. Mēs paši sev varam palīdzēt, ar domām uzturot visu labo, ko esam radījuši meditācijā.
Un ko tu teiksi par tiem, kuri dzīvo fantāzijās, prom no ikdienas rutīnas?
Cik tad ilgi var sildīties fantāzijas saulītē? Ja gribam kaut ko sasniegt, piesaistīt vērtīgus dzīves notikumus, mainīt savu iekšējo stāvokli, atgūt veselību, fantāzijai jābūt produktīvai. Iesaku lasīt pasaulē zināmā smadzeņu darbības pētnieka Džo Dispenzas grāmatas, kuras tulkotas arī latviešu valodā. Šis amerikāņu medicīnas zinātnieks cilvēkiem rāda viņu iespēju potenciālu pašiem sakārtot savu veselību, materiālo labklājību un citus līdzsvarotai dzīvei nepieciešamos pamatus.
Izstāsti, lūdzu, par materiālās pasaules saistību ar vibrācijām!
Materiālā pasaule ir neatdalāmā veidā saistīta ar enerģijām un to izraisītajām vibrācijām. Tiesa, smadzenes nespēj atšķirt fiziskos pārdzīvojumus no dvēseliskajiem, un tas nozīmē, ka smadzeņu šūnas nespēj atšķirt realitāti no iztēlotā, tātad – domas. To spilgti ilustrē tie, kuri piedzīvojuši spontāno remisiju. Viņi visi bija pārliecināti, ka doma ir noteicošajā attiecībā pret matēriju un spēj ārstēt jebkuru kaiti. Ik reizi pārdzīvojot kaut kādu pieredzi, mēs savās smadzenēs aktivizējam lielu daudzumu neironu, kas savukārt ietekmē mūsu fizisko stāvokli. Tā veidojas sinaptiskas saites (saites starp nervu šūnām – neironiem). Galvā pastāv veseli neironu tīkli, un katrs no tiem satur noteiktas atmiņas, kas ietekmē mūsu ķermeņa reakcijas dažādās situācijās. Visa mūsu pagātne ierakstīta smadzeņu tīklos, kas formē mūsu uztveri un pasaules izjūtu kopumā. Mums tikai šķiet, ka pašu reakcijas ir spontānas, taču patiesībā tā tas gluži nav, jo šīs reakcijas ir ieprogrammētas noturīgās neironu saitēs. Ķīmiskās reakcijas tur liek mums rīkoties tā vai citādi: skriet, apstāties, priecāties, bēdāties un tā tālāk. Ja pieredze ilgu laiku netiek aktivizēta, neironu ceļi izjūk. Mūsu raksturs un personība arī ir pieskaitāmi pie neironu tīklu kopuma. To mēs varam pastiprināt vai vājināt, apzināti iedarbojoties uz noteiktiem posmiem virzienā, kurā vēlamies sevi attīstīt – tā radām jaunus neironu tīklus. Ja ar savām domām veidojam smadzenēs negatīvu stāvokli, proti, negatīvu neironu tīklu, tas savukārt rada negatīvu stāvokli fiziskajā ķermenī – slimības. Mēs kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem tikai tāpēc, ka neizprotam slimību rašanās iemeslus.
Kvantu fizika skaidro, ka daudz ko var mainīt, radot jau notikušu labvēlīgu stāvokli, jo galvenais dziedināšanās gaitā ir pārtraukt negatīvās izpausmes. Pārmaiņas domāšanā un reakcijās veido dziļas pārmaiņas arī fiziskajā ķermenī. Lai šis process notiktu, ir jāaizdomājas, kāpēc cilvēks līdz šim attiecīgi dzīvojis, slimojis, kas konkrēti viņam traucē no negatīvā atbrīvoties. Jau to visu apzinoties un nedarot jeb nereaģējot ierasti, risinās apzinātības process, mainās iekšējais stāvoklis un ķermenis. Tā notiek spontānā izdziedināšanās. Ar jaunu apziņu slimība vairs nevar palikt ķermenī, jo mainās tā bioķīmija. Mainot domas, mainās ķīmisko savienojumu sastāvs, tātad var apgalvot, ka iekšējais stāvoklis kļuvis slimībai toksisks, tāpēc cilvēks atveseļojas.
Kas īsti jāzina, lai atveseļotos?
Saslimšana jeb slimība ir vienīgi sekas. Pastāv vēl kaut kas – emocionāls vai mentāls modelis, stress, proti, tas, kas pastiprinājis un izraisījis fiziskus simptomus. Vairumā gadījumu saslimšana ir fiziskā ķermeņa draudzīgs sauciens pēc uzmanības, tādējādi mums vēstot, ka kaut kas izgājis no ierindas. Ķermenis mūs informē par organisma un visas dzīves problemātisko zonu. Parādās arī zīmes par nepatikšanu avotu: saslimšanas laikā justie simptomi spēj daudz pavēstīt par to emocionālo, mentālo un garīgo stāvokli, kas veicinājos problēmas izveidošanos. Vairumam simptomu ir fiziski cēloņi, kas būtu jāatklāj, taču pastāv arī metafiziskais cēlonis. Mums jāmēģina noteikt, kādi emocionālie, mentālie vai garīgie apstākļi ir līdzdarbojušies fiziskās saslimšanas izpausmē. Visas konfliktu situācijas, emocionālā stresa brīži atspoguļojas psihē, galvas smadzenēs un attiecīgo fizisko orgānu audos, savukārt attiecīgā ķermeņa daļa vai orgāns atspoguļo, kur notikusi enerģiju nelīdzsvarotā izpausme. Labākai izpratnei minēšu dažus piemērus. Sākšu ar žultpūsli, kurā gremošanas starplaikos uzkrājas aknu izstrādātā žults. Problēmas šajā zonā var norādīt uz to, ka situācijas cenšamies sagremot pārāk ātri vai arī kaut ko no piedzīvotā nespējam mierīgi izprast. Savukārt žultsakmeņi var veidoties tādēļ, ka pieķeramies smagām domām un rūgtai pieredzei, nevis no tās atbrīvojamies.
Otrs piemērs saistīts ar urīnpūsli, kura sienai ir gluda muskulatūra, un tas ir būtiski urīna izvadīšanai no organisma. Problēmas šajā zonā parasti saistās ar nemieru, stresu un dusmām. Vārga urīnpūšļa pamatā bieži vien ir bailes (visbiežāk – nekad pilnībā neatrisinātas bērnu dienu bailes), kā arī bailes atlaist pagātni vai to, kas vairs nenes nekādu labumu.
Dažādiem cilvēkiem viens un tas pats konflikts izraisa vienu un to pašu slimību, piemēram, zaudējuma radītā iekšējās konflikta stress var provocēt olnīcu un sēklinieku audzēja attīstību, savukārt zarnu trakta kaites bieži vien atspoguļo grūtības dzīvē pieredzēto notikumu uzsūkšanā un izvadīšanā.
Atbildība ir pirmais solis, kas ikvienam jāveic, lai atveseļotos. Kad cilvēks uzzina par savu kaiti, lielākoties viņš haotiski meklē izeju no situācijas. Bieži tas izpaužas bailēs, stresā un bezizejas sajūtā. Runājot par smagām saslimšanām, atbildība ir ceļš, pa kuru virzoties, nokļūstam līdz risinājumu meklējumiem. Faktiski atbildība sākas brīdī, kad cilvēks pārstāj apkārt meklēt vainīgos, tādējādi nonākot līdz izdziedināšanās otrajam solim – apzinātībai, kad sasirgušais visu atbildību pilnībā pārnes uz sevi. Tālāk seko pareiza lēmumu pieņemšana un diagnostika. Visbiežāk atbildes slēpjas mūsos, jo tikai sevī varam atklāt slimību patiesos iemeslus, izprast tos un apkārtējo realitāti. Izdziedināšanās cieši saistīta ar pieļauto kļūdu izlabošanu. Galvenais ir motivēti rīkoties, ik dienas veicot savu domu un reakciju kontroli. Apzināti sev jāsaka: “Visa pasaule ir mans spogulis.”
Kas konkrēti ir vai nav jādara, lai būtu vesels?
Nedrīkst noniecināt, rāt un vainot sevi, jāiemācās atšķirt savas kontroles zonas, jārisina jautājumi, jālabo situācijas, pretējā gadījumā tās negatīvi atsauksies uz veselību, mūsu kauliem, locītavām, saitēm, asinsvadiem, mugurkaulu. Labāk tomēr sevi paslavēt!
Bieži cilvēki nomirst ne no pašas slimības, bet gan no nāves bailēm, kas ieslēdz viņā iznīcības programmu. Bailes no nāves un slimībām izkāpina jebkurus simptomus un ievērojami paildzina atveseļošanos. Ko darīt? Apzināt savas bailes, strādāt ar visiem iespējamiem līdzekļiem no psihoterapijas un meditācijas līdz mākslas terapijai. Svarīgi ir nebaidīties no slimības simptomiem un izpausmes veidiem savā ķermenī.
Cilvēks, kurš dzīvo neapzinātā stāvoklī, ikdienā ir pakļauts dažādu situāciju ietekmei, tādējādi neviens konflikts netiek atrisināts, emocijas iekapsulējas ķermenī un vēlāk izpaužas simptomu ilglaicībā. Lai no tā visa izvairītos, jāvingrinās apzināties savas reakcijas un jāatlaiž situācijas. Ir jāiemācās saklausīt savu ķermeni, jo tas vienmēr pateiks priekšā, kas tieši mums konkrētajā mirklī nepieciešams.
Kā tu savas zināšanas praktiski izmanto savā dziednieka darbā?
Distancētā dziedniecība, ar ko nodarbojos, nozīmē informatīvo iedarbību jeb korekciju – šis process notiek kvantu līmenī. Es nestrādāju ar cilvēka fizisko, bet gan smalko ķermeni, tādēļ viņa fiziskā klātbūtne ne vienmēr nepieciešama. Lai novadītu informāciju, attālumam telpā nav nozīmes.
Enerģētiskā dziedniecība vispār ir smalkās enerģijas stimulēšanas veids, kas mijiedarbojas ar paša cilvēka ķermeņa enerģētisko sistēmu, palīdzot stabilizēt un izlabot fiziskas, emocionālas, mentālas un garīgas kaites. Uz slimo zonu iedarbojoties ar atbilstošu vibrāciju terapiju, īsā laikā varam atjaunot līdzsvaru šajā vietā vai kādā meridiānā kopumā. Kad organisms ir līdzsvarots, tas daudz efektīvāk spēj atbrīvoties no toksīniem un negatīvisma, kas var traucēt tā darbībai. Ar vibrāciju terapiju varam atjaunot pareizu enerģijas plūsmu. Zinot un saprotot, ka ne tikai katrs orgāns, bet arī baktērijas un vīrusi vibrē noteiktā frekvencē, to iespējams nolasīt ar īpašu aparātu. Savukārt raidot uz traucēkli viļņus tieši šai baktērijai vai vīrusam atbilstošā frekvencē, to iespējams izdzēst, likvidēt. Savā ziņā šis pats princips tiek pielietots homeopātijā.
Mēs daudzkārt maldāmies iedomādamies, ka ķermenis pats zina, kā par sevi parūpēties. Diemžēl mēs tam kaitējam, nepareizi barojam, pārstrādinām, neļaujam atpūsties. Mēs savu ķermeni pakļaujam stresam un negatīvismam, turamies pie tādām emocijām un attieksmēm, kuras enerģijas plūsmā var izraisīt īssavienojumu, radot vārgumu un nelīdzsvarotību.
Vai tavā ieskatā jebkura kaite ir pilnībā izdziedināma?
Vienmēr ir alternatīvas, proti, eksistē daudz dziedniecības metožu, terapiju un ārstniecības līdzekļu. Ikvienam no mums jāatrod metode vai metožu kombinācija, kas ir piemērota tieši mūsu fiziskajai vai cita veida enerģijas sistēmai. Galvenais ir atcerēties: ja eksistē daudz veidu saslimšanai, pastāv arī pietiekami daudz atveseļošanās veidu. Protams, pilnībā izdziedināties var tikai tas, kurš caur savu slimību apguvis mācību, izpratis tās patiesos cēloņus, pretējā gadījumā kaite atgriezīsies.
Kāda nozīme ir cilvēciskajām baudām, ja reiz tās pastāv un tik daudz ietekmē rīcību?
Baudas mēdz būt dažādas, un visas ir pieļaujamas, cits jautājums – kādās dozās tās izmantojam. Kādam var ļoti garšot siers, lai gan šis produkts satur kaitīgās olbaltumvielas (kazeīnu), bet plānu šķēlīti vismaz 18 mēnešus nogatavināta siera tiešām var atļauties, tādējādi apmierinot savas garšas kārpiņas. Arī no kafijas nav jāatsakās, var izdzert mazu tasīti, gūstot labsajūtu. Visas fiziskās baudas mūsos ielikusi pati daba, tādēļ no tām nav jāmūk. Kamēr harmoniski spējam apmierināt savas bioloģiskās iegribas, viss ir kārtībā. Problēmas rada pārmērības.
Kā vilkt robežu starp pašdisciplīnu un pašmocīšanu jeb mazohismu?
Katram ir savas robežas, kuras viņš nedrīkst pārkāpt, jo jautājums – vai man to tiešām vajag – nav retorisks, bet individuāls. Ikvienam būs sava atbilde.
Tiklīdz no kaut kā savos ikdienas paradumos atsakāmies, rodas bīstams tukšums…
To var veiksmīgi aizpildīt ar garīgām praksēm, kas ir citas pakāpes baudas stāvoklis, sajūtot esību pēc “šeit un tagad” principa. Radošā pieredze noārda graujošo cilvēkā, neitralizē zemapziņas tumšos pierakstus.
Starp citu, vai tu iesaki gavēņus?
Neviens gavēnis vēl nav par sliktu nācis. Atteikšanās vienmēr ir labāka nekā pārsātināšanās. Badošanās attīra ķermeni, ļauj cilvēkam restartēties. Atslodzes laikā stiprinās imunitāte, no organisma tiek izvadītas sakrātās indes un šlakvielas. Pēc izturēta gavēņa cilvēks kļūst tīrāks, spēcīgāks, jūtīgāks. Iespējams, viņš aizdomāsies, vai ir vērts sevi atkal piesārņot ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kuras lieliski aizvieto rieksti un pākšaugi. Nesaku, ka tagad kolektīvi jāatsakās no gaļas – var apēst gan picas šķēli ar desu vai šķiņķi, gan štovētus kāpostus, kuros ir daudz cukura, taču nedarīt to ikdienā un neuzskatīt par pārtikas pamatu.
Katram pašam jāizvēlas sava badošanās programma. Vienkāršs ieteikums būtu atturēties no ēdiena pirmdienās – ar to pietiek, lai manāmi uzlabotu savu veselības stāvokli un nomestu lieko svaru. Zinātniski pierādīts, ka patiesībā ir gana, ja esi ieturējis pauzi astoņpadsmit stundas: pārtraucot ēšanu sešos vakarā un atsākot divpadsmitos dienā, būs noticis pilnvērtīgs badošanās seanss ar visiem no tā izrietošajiem efektiem.
Kas tev cilvēciskajā esībā šķiet visnoslēpumainākais?
Sevis atrašana. Cilvēkā ir absolūti viss, tas ir mikrokosmoss, kurā pastāv arī dievišķā dvēsele un Radītājs. Nonākt līdz tam sevī ir grūts, bet aizraujošs process, kas dod harmoniskas dzīves perspektīvu.
Kādas rituālas darbības mums vajadzētu veikt, lai turētu kārtībā sevi un apkārtni?
Man rituāli ir sveši, jo katra diena ir atšķirīga. Tiesa, cenšos nevienu dienu neizlaist bez meditācijas un Tibetas vingrinājumiem, kas man sniedz labu sajūtu.
Cilvēkam kaut kādā veidā ir jārespektē paralēlo pasauļu klātbūtne vai tai nav jāpievērš nekāda uzmanība?
Smalkie plāni ir jārespektē, jo šīs pasaules eksistē vienlaikus mūsējai. Cik zinu, uz Zemes pastāv četras paralēlo pasauļu civilizācijas. To pārstāvji līdzinās cilvēkiem, taču dzīvo smalkajā ķermenī. Arī viņiem ir līdzīga apziņa, taču šīs būtnes mums nepalīdz. Mēs varam ar viņiem komunicēt, pat mainīt paralēlo civilizāciju pārstāvju domas, ja protam pareizi veidot šo kontaktu. Runājot konkrētāk, gribu šeit pieminēt cilvēkus, kuri ļoti bija pieķērušies mantai, taču II Pasaules karā tikuši nogalināti. Pat pēc nāves viņi nav spējuši pārtraukt piesaistīšanos lietām, tādēļ nav pārgājuši augstākā esības līmenī. Šādā specifiskā formā pastāvošās dvēseles tiecas negatīvi iedarboties uz cilvēkiem, alkstot pasargāt savu laicīgo mantu. Pats esmu to piedzīvojis. Liku mirušo gariem saprast, ka cilvēki, kuri dzīvo viņu mājās, negrasās nekādā veidā aizgājušajiem kaitēt, taču tādēļ gariem labāk mājokli sargāt no visām negatīvajām enerģijām un ļauniem cilvēkiem. Šāds līgums strādā. Cilvēkiem tapetes pēc pielīmēšanas sāk turēties pie sienas un vannas istabā vairs nekrīt nost flīzes.
Bez cilvēku gariem pastāv arī zemākais astrālais līmenis, kurā eksistē dažādas būtnes – tās pamatā barojas no cilvēku izstarotās baiļu enerģijas. Loģiski, ka šie radījumi cenšas dažādos veidos iedarboties uz cilvēku psihi, lai provocētu baiļu hormonu izdalīšanos. Visvairāk no tā cieš tie bērni, kuri ir gaišredzīgi no dzimšanas un spēj saskatīt smalko pasauli, jo uz viņiem iedarboties mošķiem ir visvieglāk. Arī pieaugušie, kuriem ir dažādas atkarības, izrādās maz pasargāti no astrālās pasaules būtņu iedarbības.
Visveselīgākais ir vienkārši pieņemt, ka paralēlās pasaules eksistē, un likties mierā, tā sakot, sadzīvot. Personīgi man vienā no dzīves vietām bija piecas šādas būtnes, es ar viņām komunicēju. Ja tās sāka traucēt, piemēram, sākot staigāt ap pusnakti vai pulksten vienos, kad man gribas gulēt, sasaucu šos astrālos kaimiņus uz kopsapulci un izskaidroju, ka esmu mājas saimnieks, tomēr ļauju viņiem šeit palikt, ja vien izbeigs pa naktīm trokšņot. Kādu brīdi viss bija kārtībā, pēc laika viņiem noruna aizmirsās. Nācās atgādināt vēlreiz. Katrā ziņā, es ar paralēlās dimensijas būtnēm normāli sadzīvoju. Sliktāk klājās dzīvniekiem, jo tie neko šādiem kaimiņiem nespēj pateikt, lai gan smalko pasauli redz ļoti labi. Man bija divi suņi, kurus viņiem patika nerrot, pat baidīt.
Cik lielu uzmanību tu pievērs sapņiem un zemapziņai kopumā?
Zemapziņā glabājas visa mūsu dzīves informācija, tā jāšķiro, atdalot labo no sliktā, ko jāiemācās izdzēst. Jāatstāj tikai pozitīvā pieredze. Tieši tāpat jāprot atšķirt murgu sapņus no pasūtītajiem, kurus saņemam tad, ja savai augstākajai apziņai lūdzam sapnī kaut vai simboliskā formā paradīt atbildes uz noteiktiem jautājumiem, ar kuriem prāts vien galā netiek, piemēram, kā rīkoties izšķirīgā situācijā, doties ciemos vai nē, cik jēgpilns ir tas vai šis darbs un tamlīdzīgi.
Rainis rakstīja, ka būt laimīgam ir cilvēka pienākums – vai tu uzskati tāpat?
Grūti pateikt, kas vispār ir laime – tas ir plašs jēdziens. Vai būt šādā dvēseles stāvoklī ir pienākums? Mēs nākam uz šīs planētas, lai sevi attīstītu, nevis mainītu apkārtējo pasauli. Ja spēsi iegūt līdzsvaru un dosies tev nepieciešamajā ceļā, realitāte sakārtosies, un tu būsi laimīgs.
Ko gaidi no 2021. gada?
Neko. Vienkārši dzīvoju, vēroju un izmantoju laika posmu savai attīstībai.
Atpakaļ · Nākošā · Iepriekšējā
   
Created by I.am.human.lv & www.90.lv