Alternatīvs skats uz onkoloģiju  

Doma rada enerģiju, kas informē matēriju, un tā savukārt maina frekvences ķermenī, visas slimības mazinās frekvenču līmenī – tā apgalvo dziednieks Viktors Graudiņš, kurš pats sevi izdziedinājis no vēža.

Kad Viktoram tika konstatēts urīnpūšļa audzējs, viņš kategoriski atteicās no onkologu ārstniecības piedāvājuma, tā vietā sākot interesēties par atbrīvošanos no vēža ar tā dēvētajām alternatīvajām metodēm, no kurām daudzas patiesībā ir atklātas sen, bet mūsdienās – nopietnu zinātnieku izpētītas un pierādītas. Taču Viktors gāja tālāk, lasīja nopietnas pētnieku grāmatas, līdz nonāca līdz dziļai izpratnei par šīs slimības patiesajiem cēloņiem. Nu jau dziednieks ir absolūti vesels un palīdz citiem. 

Kas tavā redzējumā ir audzējs no bioloģiski fizioloģiskā, enerģētiskā un mentālā viedokļa?
Audzējs ir sekas dzīvesveidam, reakcijai uz realitāti. Kāpēc nesaku, ka tas ir kaut kāds veidojums? Vēzis veidojas mīkstajos audos un tur tas patiešām ir veidojums, bet cietajos audos –  kaulu sabrukums. Audzējs var tikt inicēts tikai ar konfliktu caur smadzenēm, domāšanu un rasties tikai tajos gadījumos, kad piepildās un acumirklī nostrādā trīs galvenie nosacījumi: notikumam, kas izsaucis audzēju, ir jābūt izolētam – tu esi viens, negaidītam – tu esi pārsteigts, dramatiskam – tu esi šokā. Rezultātā veidojas pieraksts galvas smadzenēs, un uzreiz var veikt kompjūtera tomogrāfiju, kurā būs redzami riņķi attiecīgos smadzeņu apvidos. Tiesa, mūsu radiologi tos neuzskata par pierakstiem, bet kaut kādu defektu. Nākamais pieraksts izveidojas visos smalkajos ķermeņos un psihē. Tad seko galvenais, no kā mēs visvairāk ciešam: pieraksts izveidojas attiecīgā orgānā. Kurā? Tas atkarīgs no cilvēka domas brīdī, kurā zibenīgi īstenojušies manis augstākminētie nosacījumi. Minēšu kādu piemēru. Māte ar bērnu pie rokas apstājusies uz ietves, kaut ko vēro, mazulis pēkšņi izraujas, skrien pāri ielai, viņu notriec mašīna. Māti negaidīti ir pārsteidzis šoks! Bērnu aizved uz slimnīcu, mātes smadzenēs iestājas aktīvā fāze: “Mans bērns var nomirt!” Tā iesākas krūts audzējs.
Kāpēc tieši krūts vēzis?
To paredzējis dabas likums, proti, mātes un bērna saistība. Tiesa, krūts audzējs var rasties arī nesaskaņu un strīdu dēļ ar savu partneri, tuvāko vai māti. Atgriezīsimies pie stāsta par notriekto bērnu: māte vēl neko nejūt no tā, kas viņā aizsācies, ir tikai kreņķis. Pēc divām dienām no slimnīcas zvana un saka: “Viss kārtībā, varat braukt pēc sava bērna, viņš dabūjis vieglu smadzeņu satricinājumu.” Šajā mirklī vienlaicīgi visos trīs līmeņos notiek audzēja apstāšanās. Galvas smadzenēs tomēr paliek izveidojies pieraksts kā riņķveida disks, teiksim, līdzīgus apļus var redzēt ūdenī, iemetot akmentiņu. Atkarībā no vietas galvā, kur diski izveidojušies, var pateikt, kur ir audzējs, piemēram, krūts vēža gadījumā pieraksts top galvas smadzenīšu labajā pusē. Lai tiktu galā ar audzēja attīstību, daba mūsos ielikusi baktērijas un mikobaktērijas (sēnīšu baktērijas), kas automātiski tiek aizvadītas uz skarto vietu un jaunveidojumu iznīcina. Paralēli veidojas tūska, nepieciešamais šķidrums, kas darbojas līdzīgi ūdenim, kurā var iemērkt saburzītu papīra lapu, lai to iztaisnotu. Tūskas rezultātā šķidrums ļauj šūnas vieglāk izvadīt caur limfātisko sistēmu. Ja paplašinām tēmu par tūsku galvas smadzenēs, svarīgi zināt: atkarībā no tā, cik liels un ilgs bijis konflikts, pastāv aktīvā fāze – tās lielumu var aprēķināt. Ja šī fāze bijusi ļoti ilgstoša un dramatiska, tai sekojošā atveseļošanās fāze aizņems aptuveni tikpat ilgu laiku.
Redzi, smadzenēs veidojas glija, ko mūsu tradicionālā medicīna nosauc par gliomu un uztver kā audzēju. Galvas smadzeņu šūnas nedalās, to augstskolā māca jebkuram mediķim, taču dalās glijas, arī tās veido šūnas. Ja glijas ir daudz, glioma sāk spiest uz nerviem un attiecīgiem orgāniem. Noteiktā galvas daļā atrodas runas, redzes, kustību un citi centri, uz kuriem spiežot, rodas dažādi traucējumi un paralēli – galvassāpes. Pēc datortomogrāfijas cilvēkam tiek pateikts: “Jums ir smadzeņu audzējs.” Ko dakteri dara? Ver to vaļā! Zinu konkrētus gadījumus, kuros cilvēkiem galva tikusi atvērta pat trīs reizes, un viņi pēc histoloģijas jautājuši: “Kas tad man tur ir?” Atbilde skanējusi apmēram tā: “Velns viņu zina...” Bet pacients kļuvis par dārzeni, kurš staigā un runā.
Operējot galvu, tiek izņemti arī smadzeņu neironi…
Jā, vēl pastāv arī infekciju risks, kādas slimnīcu baktērijas vai vīrusi.
Jā, trepanācija vienmēr ir riskanta.
Zinu arī meitenīti, kurai galva vērta vaļā trīs reizes...
Ja glioma bijusi pārāk liela, pēc konflikta atrisināšanas un izdziedināšanās no tās var palikt savdabīgi rētaudi, kas arī būs redzami datortomogrāfijā un var tikt traktēti kā kaut kas slikts.
Un tas ietekmē sinapses jeb informācijas pārvadi no vienas nervu šūnas uz otru.
Tas ietekmē visu ko. Kad sieviete atnāk pie ārsta ar konkrētu sūdzību, viņa par gliomu jau neko nezina, tikai jūt, ka sāp krūts. Tad tiek uzstādīta diagnoze, kas ir milzīgs pārsteigums, jo sieviete uztvēra to kā lipomiņu vai bumbuli, kas radies, bērnam nejauši iesperot ar kājiņu, kas katrā ziņā nešķiet nekas nozīmīgs. Bet tiek dots verdikts, kam nevar neticēt, jo to taču apgalvo ārsts! Tajā mirklī cilvēks ir sabaidīts jau tik tālu, ka bailes visu kontrolē. Ārsts saka: “Jums jāveic ķīmijterapija!” Vai: “Jums jānogriež krūts!” Brīdī, kad visu to pacients dzird, iestājas jauna, negaidīta, dramatiska konfliktsituācija. Šoks. Paciente domā: “Labi, cita varianta jau nav – man tagad nogriezīs krūti.” Viņā traģiski zūd pašnovērtējums. Sieviete pati sevi noniecina, jo uzskata, ka nekad vairs nebūs normāls cilvēks.
Šis cilvēks zaudē veseluma izjūtu.
Un šajā brīdī rodas kaulu audzējs, konkrēti – ribās. To stāsta jaunā vācu medicīna, profesors Gerds Hamers, kurš strādāja onkoloģijas nodaļā un bija zaudējis dēlu, kuram konstatēja audzēju sēkliniekā. Vēzis sēkliniekā vai olnīcā veidojas tikai gadījumos, kad pazaudē tuvu cilvēku vai dzīvnieku, kam esi ārkārtīgi pieķēries. Hameram slimnīcā bija pieejams plašs izpētes materiāls, viņš iztautāja onkoloģijas pacientus un pamazām nonāca pie secinājuma, ka katram audzēja veidam ir savs cēlonis, kas izriet no attiecīgām domām. Visām slimībām piemīt divas fāzes. Sākumā ir augstā jeb konflikta fāze, piemēram, nav laikā izmaksāta alga, esi dusmīgs, nevari situāciju sagremot. Kad konflikts apziņā ar dažādu metožu palīdzību ir atrisināts, iestājas dziedināšanas fāze, kas noris divās daļās. Piemēram, ja rokas un kājas bija aukstas vai cilvēks izkrities svarā, vēlāk apetīte atgriežas, locekļi atkal kļūst silti. Turklāt tieši dziedināšanas fāzes pirmajā daļā tiek atklāta lielākā daļa audzēju, jo ir tūska, kas spiež uz attiecīgiem orgāniem, vai audzējs paspējis izveidoties tik liels, ka iedarbojas, piemēram, uz žultspūsli vai nieru izvadkanālu un tā tālāk. Dziedināšanās fāzes vidusposmu raksturo epikrīze, pie tam tā var būt tik spēcīga, ka izpaužas, piemēram, infarktā. Ja cilvēks ir informēts, viņš var paņemt kortizonu, kas palīdzēs vieglāk tikt pāri epikrīzes posmam.
Vai viss, ko tu runā, varētu saskanēt ar to, ko akadēmiskajā zinātnē sauc par psihosomatisko saslimšanu?
Jā, visi audzēji pēc būtības ir psihosomatiska saslimšana. Kad pats saskāros ar šo problēmu, meklēju alternatīvās audzēju izārstēšanas metodes. Vai vispār var izārstēties, neatrodot cēloni? Var. Jautājums pats var atrisināties un dziedināšanās process noritēt tik viegli, ka nekāds cēlonis nemaz nav jāmeklē. Piemēram, ja tevi pamet sieva, aiziet pie cita vīrieša, tas ir šoks un sākas sēklinieku audzējs, bet – ja tu pēc mēneša satiec citu sievieti, viss atrisinās pats no sevis.
Respektīvi, destruktīvā programmatūra sabrūk jeb, pareizāk sakot, izšķīst?
Tieši tā! Pirms iepazinu psihosomatiku un profesora Hamera mācību par piecu dabas likumu elementu sistēmu, no audzēja ārstējos visdabiskākajā ceļā. Sākumā pielietoju augu un dabisku zāļu ķīmijterapiju.
Cik zinu, tādos gadījumos tautā izmanto strutenes, petroleju vai čagu.
Strutenes pētījuši japāņu zinātnieki, un izrādās, ka to iedarbība nav tik spēcīga kā pieņemts uzskatīt. No dabiskajām zāļu terapijām pašā augšgalā atrodas trīs augi: plankumainais suņstobrs (Conium maculatum), zilā kurpīte (Aconitum) un visindīgākais – velnarutks (Cicuta virosa). Ar šo augu izvilkumiem var iedarboties. Vācot materiālus un lasot, cik daudziem tas palīdzējis, esmu pārliecinājies, ka audzējs vairs nav atgriezies. To apliecina arī Sibīrijas onkologs Kaļiņins, kurš saslima ar plaušu vēzi, sāka ārstēties ar klasiskās medicīnas metodēm, taču kļuva arvien sliktāk, un viņš saprata, kurp tas novedīs… Onkologs izstrādāja pats savu ārstēšanās plānu ar velnarutku un kļuva pilnībā vesels. Kad es ar Kaļiņinu runāju, viņš pēc izārstēšanās jau bija nodzīvojis vairāk nekā divdesmit gadu.
Mums zināma dažāda fungoterapija, starp citu, to izstudēja Maija Pohodņeva un ar melno bērza piepi jeb čagu palīdzēja savam paziņam tikt vaļā no audzēja.
Neviens no izdziedinātajiem cilvēkiem nemeklēja slimības cēloni, vienkārši – dzīve mainījās, līdz ar to – arī realitātes uztvere. Fungoterapijā izmanto arī sarkano mušmiri, japānas un ķīnas sēnes – kordicepsu, reiši, maitaki.
Vai Latvijā var iegādāties dabā augošu, nevis kultivētu kordicepsu?
Var. Ir divu veidu: Cordyceps militaris audzē siltumnīcās, bet Cordyceps sinensis iegūst brīvā dabā, kur šis augs paratizē uz dzīviem organismiem. Vērtīgāks, protams, ir sinensis, no kura iegūst nevis pulveri, bet izvilkumu, šķidrumu, kas ārkārtīgi spēcīgi iedarbojas uz imūnsistēmu. Ne velti ķīniešu sportisti vinnēja olimpiādē – viņi lietoja šo dabisko dopingu. Turpinot par fungoterijas sēnēm, jāsaka, ka visstiprākā no tām ir antrodija.
Viens no onkoloģijas alternatīvās dziedināšanas preparātiem ir veterinārijas līdzeklis kreolīns, kura sastāvā ir inde – naftalīns. Esmu izstudējis, vai tas kādam palīdzējis, izrādās – ļoti daudzi tikuši vaļā no audzēja, lietojot kreolīnu. Runa ir par cilvēkiem, kuri dzīvo dziļos laukos un nav meklējuši iemeslus savai saslimšanai.
Nākamais šeit pieminamais instruments ir aprikožu kauliņu kodoliņi, kas satur laetrilu – tas ir dabisks vēža ārstēšanas līdzeklis, kuru aprakstījis amerikāņu profesors Ernsts Krebs. Viņš savos pētījumos pierādījis to, ko negrib atzīt mediķi. Arī pārtikas veterinārais dienests pretojas neapstrādātu aprikožu kauliņu ievešanai. Viņi stāsta, ka laetrils iedarbojoties uz cilvēku kā cianīds, lai gan patiesībā šī viela molekulārā veidā izdalās tikai vienā gadījumā – ja organismā ir ļaundabīgā audzēja šūnas. Neapstrādātas aprikožu sēklas var košļāt, lietot sagrieztas vai maltas, tās mērķtiecīgi iznīcina vēža šūnas, un par to ir daudz atsauksmju. Krievu profesors, onkologs Vilks Laskins izstrādājis līdzīgu metodi audzēju ārstēšanai, tikai – ar griķiem, jo arī tie satur laetrilu un cianīdu, kas atrodas molekulārā veidā un nekur nedalās cilvēkā, kuram nav vēža. Pēc dažādiem protokoliem ēdot un lietojot griķus, audzēji ir nomākti un cilvēki – izārstēti.   
Alternatīvo metožu klāsts izklausās ļoti izvērsts.
Jā, pastāv fotodinamiskā metode, līdzīga kā mūsu kibernazis Siguldā, taču tas nav gluži viens un tas pats. Runa ir par gaismas lāzeru, kas daudziem palīdzējis, īpaši labi rezultāti uzrādīti Vācijā, Holandē un Korejā. 
Ko tu šajā kontekstā domā par sodas dzeršanu?
Tā ir ļoti laba, atzīta terapija visdažādākajos veidos. Kāds itāļu ārsts Simončini ir pat izstrādājis zinātniski pamatotu sodas pielietojuma metodi gan intravenozi, gan dzerot. Tas devis labus rezultātus. Daudziem slimniekiem sodas terapija palīdzējusi.
Visi lietojam vārdu “vēzis”, lai gan patiesībā zem tā slēpjas dažādas      šūnas ar atšķirīgu uzbūvi un iedarbību. Soda rada sārmainu vidi, un, kā zināms, ļaundabīgām šūnām tādā nav komfortabli.
Piekrītu. Starp citu, sodas terapiju pielietoja padomju kosmonautu galvenais ārsts Ivans Neumovakins. Ko soda tik labu dara? Pirms dzeršanas tā obligāti jānodzēš ar verdošu ūdeni; tas ir molekulārs ūdens, kas izskrien cauri kuņģim un nonāk tievajā zarnā, kur momentāni uzsūcas. Soda palīdz izvadīt no organisma toksīnus, uzlabo zarnu trakta vidi un pats galvenais – tā neuzkrājas organismā, tāpēc nav jābaidās, ja asins analīzēs atklāsies mazliet augstāks pH līmenis. Vēža gadījumā tiek veiktas sodas šķīduma intravenozas injekcijas. Arī augsta C vitamīna koncentrācija kopā ar citiem vitamīniem organismā noārda ļaundabīgās šūnas.   
Esmu dzirdējis par pārsteidzošu baltā āmuļa iedarbību…
Jā, Vācijā un Austrijā kā profilaktisku pretvēža līdzekli blakus klasiskām metodēm to plaši pielieto. Šo augu var izmantot gan izvilkuma veidā, gan pulverī, pa tējkarotei ar medu izsūkājot. Pavisam izstrādāti divdesmit astoņi dziedināšanas veidi ar balto āmuli visdažādāko audzēju gadījumiem.
Internetā lasīju, ka onkoloģijas pacientiem ieteicams lietot kurkumu. Ko tu par to vari stāstīt ?   
Rietumu zinātniskajos rakstos ir plaši pētījumi par kurkumu. Tā jālieto kopā ar melnajiem pipariem, jo viena pati organismā neuzsūcas. Vēl ieteicams pievienot ingvera pulveri, tādēļ ka tas ir ļoti spēcīgs antioksidants.
Klasisks Ājūrvēdas ieteikums visiem ikdienā, vai ne?
Lūk, šo maisījumu, kurā ir četras daļas kurkumas, viena – svaigi maltu piparu un viena – invgvera pulvera, var lietot divejādi: pie vīrusu, gripas un arī Covidc19 gadījumā, protams, arī pie audzējiem no trim līdz piecām reizēm dienā šķidrā veidā. Ja kādam tiešām ir aizdomas par audzēju, karstajam maisījumam jāpievieno medus naža gala daudzumā. Tas kalpos kā transporta līdzeklis, kas aizvedīs kurkumu tur, kur tai jānonāk. Imunologi atzīst, ka ivermektīns ir ļoti spēcīgs un labs līdzeklis cīņā pret Covid19  dažādām variācijām, bet es varu teikt, ka ivermektīnu visi nopirkt nevar atļauties, bet kurkumas maisījums būs daudz lētāks un tikpat veiksmīgi tiek galā, protams, vēl papildus lietojot arī kaut ko citu.
Daži vēža pacienti esot eksperimentējuši ar petroleju – vai tā varētu būt vēl viena alternatīva?
Jā, var par to smieties, taču petrolejas pielietojums uzrāda lieliskus rezultātus. Tas jau ir daudz kur aprakstīts.
Skaidrs, ka runa ir par homeopātiskajā aptiekā nopērkamo petroleju iekšķīgajai lietošanai.  
Homeopātiskajās devās petroleja nestrādā; tad aptiekā jājautā, vai tā ir atšķaidīta. Pats pērku parasto petroleju sadzīves ķīmijas veikalā un to attīru. Viens no veidiem – ar verdošu ūdeni, un tad pertoleja uzpeld uz augšu. Saku pēc paša pieredzes: ja ir jāpalīdz limfātiskajai sistēmai, izveidojies kaut kāds bumbulis vai indīgo vielu sastrēgums, kas jāizvada no organisma, pilnīgi viennozīmīgi petroleja ir vienīgais līdzeklis, kas ļoti ātri iedarbojas. Ja runājam par onkoloģiju, petroleja palīdz pie kuņģa audzējiem. Vai tas nostrādā visos gadījumos, lūk, ir individuāls jautājums.
Latvijas bagātība ir jūra un kāpas, kurās aug priedes – šis gaiss ir tik dziedinošs, ka ļāvis plaši attīstīties kurortoloģijai.
Jā, priežu saknīšu izaugumu izvilkums arī tiek izmantots onkoloģijas dziedināšanā. To atklāja kāds krievu veterinārārsts, kurš ar šo līdzekli izārstēja ne tikai visus audzējus, kas bija dzīvniekiem, bet arī pats savu vēzi. Kad priede nozāģēta, pēc diviem trim gadiem celmam veidojas jaunas saknītes, kuras tad arī izmantojamas izvilkumam.
Vēl pie jebkāda veida audzējiem būtu vēlams lietot sarkano palmu eļļu, kas starp ķīmiskiem un dabiskiem līdzekļiem ir numur viens, jo bloķē asinsrites piesaisti ļaundabīgajām šūnām. 
Lietojot visu manis minēto kompleksu, var palīdzēt virpuļu elektromagnētiskā terapija.
Pastāv dažādi onkoloģijas dziedināšanas protokoli, katrā no tiem – sava sistēma.
Jā, pasaulē tiek pielietoti visdažādākie protokoli, kā zināmākos minēšu Emanuela Reviči un Makša Gersona, bet par vienu no spēcīgākajiem ļaundabīgo audzēju ārstēšanā pagājušā gadsimta 90. gados tika uzskatīts bioķīmiķes Džoannas Badvigas izstrādātais (tajā ietilpst arī biezpiena un linsēklu eļļas maisījuma lietošana uzturā – aut.). Es gan viņai no savas puses nevaru piekrist, jo uzskatu, ka darbojas placebo princips. Kāpēc? Jo Kolins Kempbels grāmatā Ķīnas pētījums sniedzis vairāk nekā simts tūkstošus protokolētu gadījumu, kas veikti divos kontinentos un pierāda, ka jebkurš govs piena produkts satur kazeīnu, kas veido 87 procentus no govs piena olbaltumvielām, lai gan drošas ir tikai augu olbaltumvielas. Kazeīns ir viens no audzēju veicinošiem faktoriem.       
Bet tas nostrādā pie vēža rašanās izejas situācijas, par kuru tu mūsu intervijas sākumā runāji; ja cilvēkam šāda situācija negadās, kazeīns viņam nav kaitīgs – vai pareizi sapratu?  
Kazeīns pats par sevi jau tiek uzskatīts par bioloģiski nelabvēlīgu cilvēka vielmaiņai. Kempbels savu grāmatu rakstīja ne tikai onkologiem, bet arī diētu speciālistiem, viņš veica eksperimentus ar dzīvniekiem un konstatēja: ja piena produkti uzturā pārsniedz piecus procentus, tie sāk iedarboties negatīvi. Pēc Ķīnas pētījuma izlasīšanas pārstāju lietot Badvigas protokolu, kas man nepalīdzēja, biju nonācis pie jaunām atziņām: ja tev ir audzēja šūnas, tās, neatkarīgi no tavas domāšanas un milzīgās apņēmības, tik un tā lēni turpina attīstīties. Kāpēc tā notiek? To es sapratu daudz vēlāk, jo galvenais faktors – tu neesi likvidējis cēloni, tā sakot, kamēr man galvā tas ir ieštepselēts, elektrība turpina aparātu darbināt. Lūk, tu vari lietot visu kaut ko, tik un tā uz priekšu netiksi. Kad biju apguvis psihosomatiku, zvanīju konsultantei uz Dagestānu, pēc kuras protokola vadījos, vienu no gudrākajām zāļu speciālistēm Krievijā, kuru bija piesaistījuši Pēterburgas zinātnieki. Viņa teica: “Viktor, tev sen jau bija jābūt vai nu veselam, vai nu mirušam.”  Es biju izlietojis tik daudz dažādu sēņu un dabisko preparātu, visu darījis konsekventi, pedantiski pēc algoritma, visu mainot un strādājot ar savu limfātisko sistēmu, meditējot un tā tālāk, bet vēzis manī vienalga turpināja augt. Kad tu atrodi cēloni, momentāni apturi audzēja augšanu.
Tas nozīmē orientēšanos savā psihē.
Ne kurš katrs to spēj. Cilvēks bez pašanalīzes treniņa un attiecīgām zināšanām, kurš iedzīvojies kaut kādā problēmā, nevar orientēties savā psihē, savukārt tas, kurš saprot psihosomatiku, vēl labāk – jauno vācu medicīnu, kas ir pakāpienu augstāk, var palīdzēt atrast cēloni, kas izraisījis problēmu. Ja cilvēkam ir kāds konkrēts audzējs, savukārt dziednieks šajā jomā orientējies, viņam ir uzvedinošu jautājumu arsenāls.
Kas ar saslimušo cilvēku varētu būt noticis?
Tad iesim atpakaļ, sākot ar jautājumu: “Kad slimība  tika konstatēta?” Dosimies reinkarnatīvi pagātnē un mēģināsim atrast cēloni. Ar uzvedinošu jautājumu palīdzību cilvēks atklās patiesību. Bet – ir divi veidi, kā slimību izraisošo ierakstu nodzēst. Pretēji psihologu mācītajam, ka iepriekšējais jāizdzīvo tieši tāpat, proti, vēlreiz no jauna, patiesībā jātiek no tā vaļā, jo tava zemapziņa to jau ir pierakstījusi. Tātad – cilvēkam jādodas atpakaļ līdz konkrētajam notikumam un reakcijai uz to, taču tas viss sevī jāizdzīvo tā, kā būtu vajadzējis notikt, nevis jāatkārto tieši tas pats. 
Dzīves filmā ir jārežisē jauna epizode, jāveic montāža, izgriežot veco un ieliekot jaunradīto.
Jā, bet tas ne vienmēr tā izdarāms. Piemēram, priekšnieks neizmaksā algu, kas rada šoku, ar to tu slimo psiholoģiski. Tev tā ir aktīvā fāze, un tu ieslēdz mehānismu atkarībā no tā, kādas attiecīgajā brīdī bijušas domas. Es cilvēkam teikšu: “Izdzīvo kā vajadzētu!” To viņš nevar, tātad – ir cita iespēja. Domas ir smadzeņu valoda, bet ķermenis – jūtu valoda. Tava zemapziņa saprot tikai tēlu un jūtu valodu. Tev pastāv otra iespēja: vērsties pie sava augstākā Es jeb zemapziņas un lūgt: “Parādi man, lūdzu, kāda forma atbilst notikumam, kas man radīja attiecīgās sekas.” Vienalga, tas būtu audzējs vai kāda cita kaite. Ja tu desmit vai piecpadsmit sekunžu laikā ieraugi formu (trīsstūris ir piramīda, aplis – sfēra, dažreiz cilvēks saka, ka redz bezformu, bet arī mākonim ir forma), tad jāsaka: “Mans augstākais Es jeb mana zemapziņa, parādi, lūdzu, kāda krāsa atbilst šim notikumam!” Tas būs analogs notikumam, ko pasniedz zemapziņa, jo tā saprot tikai tēlu un jūtu valodu. Piemēram, ieraugi piramīdu un zilu krāsu –  tas atbilst notikumam, no kura jātiek vaļā. Lai to izdarītu, var pielietot dažādas metodes. Es pielietoju savu, proti, ņemu talkā visstiprāko dabas elementu. Kas visu iznīcina?
Uguns.
Nē, tornado. Kāpēc? Tāpēc, ka tas griežas pa kreisi, un, kā māca kvantu fizika, viss, kas griežas pa kreisi, iznīcina. Tas, kas griežas pa labi – harmonizē. Vizualizējot tornado, mēs varam iznīcināt vēzi izraisošo programmu sevī. Šis process ir iespējams tādēļ, ka mēs, cilvēki, paši esam tikai enerģijas.
Mums ir jāieslēdz gan redze, gan domu spēks, jāpiedzīvo, kā šis, no Visuma nākošais, tornado apņem ķermeni, griežas. Fiziskais ķermenis paliek šeit, bet apziņa seko līdzi vainīgajai formai, kas ceļas augšup un pamazām sāk bālēt, līdz pilnībā izzūd. Tad augšā viss kļūst gaišs.
Kad ieraksts ir izdzēsts, sākas atveseļošanās jeb dzīšana. Džo Dispensa raksta – ja gribi, lai no tevis atkāpjas vistrakākās slimības, tev jākļūst par citu cilvēku. Tas ir darbs ar sevi. Meditācija, kas ir tikai palīgs šajā ceļā.
Dziļā meditācijas stāvoklī tu ļauj darboties Esībai – Visuma spēkiem sevi kārtot.
Ja tu teiktu – Visuma spēkiem, kas ir tevī –, es piekristu par divsimt procentiem, jo esam mikrokosmoss, kas meditācijā kļūst par vienu veselu ar makrokosmosu. Tā veidojas process, kurā saplūstam ar Visumu. Molekulāri nevar pārmainīt molekulu, tas iespējams tikai kvantu līmenī. Šāds dziļās meditācijas stāvoklis iespējams tikai tad, kad kļūsti par neko, vienkāršoti sakot, enerģiju, pastāvi kvantu līmenī. Kvantu laukā tu esi Radītājs, spējīgs sevi darīt veselu, kas neapšaubāmi atspoguļosies arī molekulāri un bioķīmiski. Šis process jāpraktizē katru dienu, pretējā gadījumā sasniegtā svētlaimes stāvokļa izveidotās programmas nobruks. 
Ja cilvēkam ir onkoloģiskas problēmas, parasti, cik zināms, visi baidās no karcinomas, agresīvas vēža formas, jo gandrīz visi onkologi saka, ka tas ir straujš ceļš pretī letālam iznākumam un principā nav ārstējams.
Visu to ieslēdz bailes.
Uz karcinomu attiecas tie paši principi, kas uz jebkuru citu onkoloģisku šūnu.
Kā zināms, tas ir kāpostveidīgs audzējs, kaulos tas neveidojas. Vispirms vajag izslēgt bailes. Pat tad, ja tevī tās bijušas, pirmais ieteikums ir neskriet uz operāciju zāli un ķīmijterapijas vai starošanas kabinetu. Jāapzinās, ka neviens audzējs neaug pa sekundei. Starp citu, vai visas šūnas, kas ļoti strauji dalās, tavuprāt var nosaukt par audzējiem?
Eventuāli – jā.
Tad jautāšu tālāk. Sieviete ir stāvoklī, un viņai sāk augt krūtis. Tas nozīmē, ka notiek šūnu dalīšanās, jo bioloģiski notiek tā, ka ar pieniņu, kas viņai mazajās krūtīs ir, nepietiks. Tātad – krūtīm jābūt lielākām, lai varētu pabarot bērnu. Bet atgriezīsimies vēl senāk. Viena šūna, spermatozoīds, apaugļo olšūnu, un izveidojas jauna šūna. Tā sāk dalīties vēl trakāk, nekā audzēja šūnas, jo deviņos mēnešos izaug šūnu kalns – tas taču nav audzējs, bet bērns! Vai šī, tavuprāt, ir nekontrolēta dalīšanās?
Kontrolēta.
Labi, pieņemsim, ka viss tiek kontrolēts ar augstākās apziņas pierakstu. Bet saistībā ar onkoloģiju mēs varam iedarbojoties ar dažādiem līdzekļiem, veicam bremzēšanu, tādejādi kontrolējot procesu. Mēs izslēdzam savas bailes un sākam strādāt pie tā, lai nodzēstu ierakstu zemapziņā. Mums ir jāatrod cēlonis un jātiek no tā vaļā. Viss! Automātiski apstājas audzēja augšana, un sākas ceļš uz izveseļošanos.