Par mani
Vispāriga informācija
Pakalpojumi
Dziedniecības veidi
Raksti
Kontakti
.
 
Māja | 22.oktobris, 8:30
Ina Zelča

Informācijas, enerģijas un domas spēks


Bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš: in­for­mā­ci­ja ir ma­te­ri­āla.

      In­for­ma­tī­vā me­di­cī­na un in­for­ma­tī­vā dzied­nie­cī­ba ir vib­rā­ci­ju me­di­cī­nas pa­veids, ar ku­ras pa­lī­dzī­bu var di­ag­nos­ti­cēt pro­blē­mas cil­vē­ka ķer­me­nī un pa­lī­dzēt at­jau­not ve­se­lī­bu bez alo­pā­tis­kām zā­lēm. «Cil­vē­ka smal­ka­jā ener­ģē­tis­ka­jā lau­kā gla­bā­jas in­for­mā­ci­ja ne ti­kai par vi­ņa ie­priek­šē­jo dzī­vi, bet arī sli­mī­bu, mi­as­mu un pat ār­ēji sa­ņem­to ne­ga­tī­vo in­for­mā­ci­ju (no­skau­du­mi, lās­ti, vē­lē­ju­mi),» stās­ta dzied­nieks, bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš.

«Uz­reiz ne­no­tiek tā, ka par mums kāds slik­tu pa­do­mā un in­for­mā­ci­ja sāk re­ali­zē­ties. Tas no­tiek tad, kad ne­ga­tī­vā in­for­mā­ci­ja sa­sniedz ne­pie­cie­ša­mo po­ten­ci­ālu un ie­gūst do­mas for­mu. Kā­dā brī­dī, kad cil­vē­ka ener­ģē­tis­kais aiz­sar­glauks ir vājš, tā sāk ne­ga­tī­vi ie­dar­bo­ties uz cil­vē­ka smal­ko ķer­me­ni, bet vē­lāk ie­dar­bī­ba pār­iet uz fi­zis­ko ķer­me­ni – blo­ķē­jas da­žā­di me­ri­di­āni (smal­kie ka­nā­li), ener­ģē­tis­kie spē­ka cen­tri (čak­ras), sāk ne­pa­rei­zi strā­dāt or­gā­ni un tā tā­lāk,» uz­sver bi­oe­ner­ģē­ti­ķis.

– Cil­vē­ki ne­ga­tī­vu ener­ģē­tis­ko ie­dar­bī­bu uz se­vi pirm­ām kār­tām bie­ži vien veic pa­ši ar sa­vām ne­ga­tī­vām do­mām un arī ar rī­cī­bu, kas vē­lāk ma­te­ri­ali­zē­jas.


– Jā. Cil­vēks pats bie­ži vien ar sa­vām ne­ga­tī­vām do­mām uz se­vi veic vis­lie­lā­ko ne­ga­tī­vo ener­ģē­tis­ki in­for­mē­jo­šo ie­dar­bī­bu. Ne­ga­tī­vā ie­dar­bī­ba uz fi­zis­ko ķer­me­ni tā­lāk kat­ram no­tiek at­šķi­rī­gi. Des­mit cil­vē­kiem var būt vie­na kai­te, bet tas ne­no­zī­mē, ka vi­ņus va­rēs vie­nā­di iz­ār­stēt. Viens sa­vu sli­mī­bu ie­gu­vis, pie­mē­ram, strā­dā­jot kai­tī­gā rūp­nī­cas vi­dē, cits – ģe­nē­tis­ki pār­man­to­jis no sa­viem ve­cā­kiem, un līdz ar to pro­blē­ma ir daudz sma­gā­ka un grū­tāk ār­stē­ja­ma. Se­nu in­for­mā­ci­ju vien­mēr ir grū­tāk no­dzēst, ne­kā lik­vi­dēt akū­tu vai ne­sen ra­du­šos kai­ti. Dau­dzas pro­blē­mas ir slēp­tā for­mā, ko dē­vē par mi­as­mām. Mi­as­mas ir ie­spē­ja­mās sa­slim­ša­nas pie­raksts. Tās var ie­gūt ar bak­tē­ri­jām, vī­ru­siem, ķī­mis­kām vie­lām. Mi­as­mas nav sli­mī­ba, bet var par to pār­vēr­sties, ja sa­sniedz zi­nā­mu po­ten­ci­ālu.

– In­for­ma­tī­vā dzied­nie­cī­ba – past­ās­tiet par to sī­kāk!

– Tas ir sa­mē­rā jauns dzie­di­nā­ša­nas veids jeb vib­rā­ci­ju me­di­cī­nas pa­veids, kas past­āv līdz­ās kla­sis­ka­jai me­di­cī­nai. Viss ma­te­ri­āla­jā pa­sau­lē ir vib­rā­ci­jas un in­for­mā­ci­ja. In­for­mā­ci­ja ir ma­te­ri­āla un tai pie­mīt lau­ka īpa­šī­bas. In­for­mā­ci­ja un ener­ģi­ja ir vie­no­ta. Cil­vēks ir daudz­ka­nā­lu bi­oe­ner­ģē­tis­ka in­for­ma­tī­va sis­tē­ma. In­for­ma­tī­vā dzie­di­nā­ša­na dau­dzu pro­blē­mu no­vēr­ša­nā bie­ži vien ir pā­rā­ka ne­kā kla­sis­kā me­di­cī­na. Šo­dien in­for­ma­tī­vā me­di­cī­na pla­ši tiek lie­to­ta dis­tan­cē­ta­jā un kon­tak­ta dzied­nie­cī­bā, ho­me­opā­ti­jā, krā­su un ci­tas te­ra­pi­jas vei­dos. In­for­ma­tī­vā dzie­di­nā­ša­na pa­ras­ti ie­sā­kas ar ie­mes­lu no­skaid­ro­ša­nu. To var veikt ar da­žā­dām me­to­dēm – gan da­žā­diem Ra­dio­niks apa­rā­tiem, gan pēc ār­ējām vi­zu­ālām pa­zī­mēm, gan ske­nē­jot smal­kos ķer­me­ņus, me­ri­di­ānus un čak­ras. Daž­kārt ga­dās iet cau­ri pa­gāt­nes re­in­kar­nā­ci­jas len­tei. Bie­ži vien cil­vē­ka ār­ējais iz­skats jau dod diez­gan daudz in­for­mā­ci­jas par vi­ņa pro­blē­mu. Pie­mē­ram, sar­ka­nas ausis var no­rā­dīt uz pro­blē­mām nie­rēs vai me­ri­di­ānā, sar­ka­nas acis – uz pro­blē­mām ak­nās, bet sar­kans mē­les gals – pro­blē­mas sirds asins­va­du sis­tē­mā. Ap­mē­ram 80 pro­cen­ti no vi­sām pro­blē­mām, kas ro­das fi­zis­ka­jā ķer­me­nī, vis­pirms sā­kas smal­ka­jā ķer­me­nī. Cil­vēks ar smal­ko ķer­me­ni ie­ro­das ša­jā pa­sau­lē, dzī­vo un aiziet no tās, un diem­žēl dzī­ves lai­kā mēs to bo­jā­jam.

– Kā­das ve­se­lī­bas pro­blē­mas ie­spē­jams di­ag­nos­ti­cēt un no­vērst ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas un dzied­nie­cī­bas pa­lī­dzī­bu?
– Ļo­ti daudz, jo viss sā­kas ar ener­ģē­tis­ki in­for­ma­tī­vā ķer­me­ņa ske­nē­ša­nu, ko veic ar gaiš­re­dzī­bas, gaiš­dzir­dī­bas pa­lī­dzī­bu un da­žā­du Ra­dio­niks vai ci­tu apa­rā­tu iz­man­to­ša­nu, kas spēj no­la­sīt smal­kā lau­ka in­for­mā­ci­ju. Vis­grū­tāk ir di­ag­nos­ti­cēt mi­as­mas – sa­slim­ša­nas ener­ģē­tis­ko fo­nu. Tās ir gan ie­dzim­tas, gan ie­gū­tas un ga­diem il­gi var at­ras­ties smal­ka­jā ķer­me­nī la­ten­tā stā­vok­lī, bet, lai­kus di­ag­nos­ti­cē­jot, var no­dzēst ie­rak­stī­to in­for­mā­ci­ju. Zi­nāt­nie­ki ir pie­rā­dī­ju­ši, ka ģe­nē­ti­ka, kas tiek pār­man­to­ta, nav ie­cir­sta kā ak­me­nī, un arī to var la­bot. Ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams la­bot stā­jas un ķer­me­ņa de­fek­tus, pie­mē­ram, ja kāds no or­gā­niem ir ma­zāks vai īsāks. Var no­dzēst fan­to­ma sā­pes, var lik­vi­dēt vī­ru­su un bak­tē­ri­ju kai­tī­go ie­dar­bī­bu. Tie ir ti­kai ne­lie­la da­ļa no no re­ālās prak­ses ga­dī­ju­miem. Ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams no­ko­pēt vis­da­žā­dā­ko in­for­mā­ci­ju un pēc tam to ie­va­dīt ķer­me­nī. Dau­dzas prog­ram­mas cil­vē­ka zem­ap­zi­ņā ie­rak­stās ne­pa­rei­zi, bet, ja zem­ap­zi­ņa sa­ņem pa­rei­zo in­for­mā­ci­ju, tad ar lai­ku tā, pie­lā­go­jot pa­rei­zos pa­ra­met­rus, pa­ti sāk la­bot de­fek­tus. Pie­mē­ram, ja cil­vē­kam ir bo­jāts ru­nas vai kus­tī­bu centrs, tad vis­la­bā­kais pa­līgs būs in­for­mā­ci­jas ie­va­dī­ša­na ķer­me­nī, lai ras­tos jauns ru­nas vai kus­tī­bas centrs gal­vas sma­dze­nēs. Vi­su no­sa­ka in­for­mā­ci­ja smal­ka­jā ķer­me­nī. Ne­vie­na zā­le to ne­spēj. Tā ir re­ali­tā­te.

– Kā ir ar ļaun­da­bī­ga­jiem audzē­jiem?

– Ar vē­zi ir ci­tā­dāk un sa­rež­ģī­tāk, jo to vei­di ir da­žā­di. Pa­sau­les spe­ci­ālis­tiem par vē­ža ra­ša­nos ir at­šķi­rīgs vie­dok­lis. Viens no pie­ņē­mu­miem, ka vē­zis ir vī­russ, kāds cits – ka tas pār­man­tots ģe­nē­tis­ki no ie­priek­šē­jām pa­au­dzēm. Pie­mē­ram, pat il­gi gu­ļot uz āde­rēm, cil­vē­ka šū­nas tiek iz­sis­tas no pa­rei­zā har­mo­nis­kā rit­ma un tiek iz­krop­ļots ģe­nē­tis­kais kods – DNS. Šo­die­nas zi­nāt­ne pie­rā­dī­ju­si, ka vē­zi var ie­gūt arī in­for­ma­tī­vā vei­dā no mor­fo­ģe­nē­tis­kā lau­ka. Bie­ži vien ie­spē­jams iz­dzēst no smal­ka­jiem ķer­me­ņiem in­for­mā­ci­ju par ļaun­da­bī­gā audzē­ja pie­rak­stu, bet šo­brīd ne­va­ru pa­teikt, cik no­tu­rī­ga ir šī jaun­ā in­for­mā­ci­ja. Var pa­iet 10 ga­di, un cil­vēks var sa­slimt ar ļaun­da­bī­go audzē­ju. Kā­pēc? Šo­brīd to vēl ne­viens ne­spēj iz­skaid­rot. Pa­sau­lē pla­ši pa­zīs­ta­mais ārsts Karls Si­mon­tons sa­vā klī­ni­kā ār­stē­ja ar audzē­ju sli­mus pa­cien­tus. Viņš tiem skaid­ro­ja, kā vi­ņiem ir jā­strā­dā ar se­vi, un cil­vē­ku vir­tu­ālais darbs ar se­vi de­va no­zī­mī­gus, la­bus re­zul­tā­tus.

– In­for­ma­tī­va­jai me­di­cī­nai un dzied­nie­cī­bai ir plašs un uni­ver­sāls lie­to­jums. Kā tā dar­bo­jas uz da­žā­dām fo­bi­jām (bai­lēm no slēg­tas, šau­ras tel­pas, augs­tu­ma, nā­ves un ci­tām)?

– Fo­bi­jas ir sav­da­bīgs in­for­ma­tīvs pie­raksts un pa­lī­dzēt var līdz­īgi kā ho­me­opā­ti­jā, ar in­for­mā­ci­ju. Nav sva­rī­gi, vai mēs šo in­for­mā­ci­ju no­do­dam ar tē­lu va­lo­du, krā­sām vai frek­ven­ču vib­rā­ci­jām. Arī fo­bi­jas mēdz būt da­žā­das, gan man­to­tas, gan ie­gū­tas. Daž­kārt mēdz būt, ka fo­bi­jas iz­sauc un uz­tur pa­ra­lē­lās pa­sau­les būt­nes, da­žā­di pie ze­mes plā­na pie­sie­tie ga­ri un ci­tas zem­ā as­trā­lā plā­na būt­nes, kas ba­ro­jas ti­kai no cil­vē­ka ener­ģi­jām (bai­lēm, pār­dzī­vo­ju­miem). Jeb­ku­ra pro­blē­ma, tai skai­tā arī fo­bi­jas, prog­ram­mu vei­dā sa­gla­bā­jas cil­vē­ka smal­ka­jā ķer­me­nī. Jo il­gāks pie­raksts, jo bie­ži vien sa­rež­ģī­tāk no­dzēst.

– Cik no­tu­rīgs ir efekts, kad tiek ie­va­dī­ta ne­pie­cie­ša­mā, pa­rei­zā in­for­mā­ci­ja?

– Katrs cil­vēks ir in­di­vi­du­āls un sa­vu pro­blē­mu ie­gu­vis at­šķi­rī­gi, da­žā­du lai­ku šo pro­blē­mu nē­sā­jis se­vī, un arī pro­blē­mas sma­gums ir at­šķi­rīgs. Jo īsāks laiks, jo vieg­lāk un ātr­āk ie­spē­jams no šīs ne­ga­tī­vās ie­dar­bī­bas at­brī­vo­ties. Ma­nā prak­sē ir ga­dī­ju­mi, kad ie­spē­jams pil­nī­bā no­dzēst ne­ga­tī­vo in­for­mā­ci­ju, bet ir arī ga­dī­ju­mi, kad pēc kaut kā­da lai­ka (vai­rā­kiem ga­diem) to­mēr tā pa­rā­dās, bet jau daudz vā­jā­kā for­mā.

– Jū­su prak­sē ir da­žā­di pa­cien­ti, arī tā­di, kam ir no­piet­nas sli­mī­bas, at­ka­rī­ba no al­ko­ho­la, azart­spē­lēm.

– Iz­ār­stēt var vi­su, ta­ču tas ne­no­zī­mē, ka vi­siem cil­vē­kiem. Kā jau mi­nē­ju, katrs sa­vu pro­blē­mu ie­gu­vis at­šķi­rī­gā vei­dā, un tā da­žā­di ie­tek­mē­ju­si cil­vē­ka smal­ko ķer­me­ni un vi­ņa DNS. Jeb­ku­ra dzied­nie­ka pa­lī­dzī­ba cil­vē­kam ir ti­kai da­ļa no pa­veik­tā, pā­rē­jais ir vi­ņa pa­ša ro­kās. Pirm­kārt, pa­šam ir pa­tie­si jā­grib. Ja pie ma­nis at­nāk cil­vēks, ku­ram ir kā­da at­ka­rī­ba, bet viņš pats to iek­šē­ji ne­vē­las un at­nā­cis pie­spie­du kār­tā, tad uz la­bu re­zul­tā­tu ir grū­ti ce­rēt. Ne­va­ru ie­dar­bo­ties uz cil­vē­ka zem­ap­zi­ņu, ja tā nav ga­ta­va pār­mai­ņām. Tas at­tie­cas uz at­ka­rī­bām – al­ko­ho­lis­mu, smē­ķē­ša­nu un at­ka­rī­bu no spē­ļu au­to­mā­tiem.

– Jūs strā­dā­jat arī ar dzie­di­nā­ša­nu gan no at­tā­lu­ma, gan kon­tak­tē­jo­ties?

– Jā, es strā­dā­ju vi­sā­dos vei­dos. At­tā­lu­mam nav no­zī­mes. Ir, pro­tams, ga­dī­ju­mi, kad kon­tak­ta dzie­di­nā­ša­na ir spē­cī­gā­ka un ie­dar­bī­gā­ka.

– Kā cil­vēks se­vi var ener­ģē­tis­ki aiz­sar­gāt?

– Gal­ve­nais ir po­zi­tī­vas do­mas. Mans kre­do dzī­vē ir: ja ne­va­ru mai­nīt re­ali­tā­ti, tad cen­šos mai­nīt at­tiek­smi pret to. Nav tik vien­kār­ši vi­sā sa­ska­tīt po­zi­tī­vo, jo pā­rāk daudz ne­ga­tī­vā ir vi­sap­kārt. Gal­ve­nais ir kon­tro­lēt sa­vu re­ak­ci­ju uz no­tie­ko­šo. Cen­šos kat­ram klien­tam iz­stās­tīt, kā viņš var ar se­vi strā­dāt. Darbs ar se­vi nav viegls un bie­ži vien ātr­i ap­sīkst, ja uz­reiz ne­tiek sa­sniegts vē­la­mais re­zul­tāts. Ko no­zī­mē strā­dāt ar se­vi? Pats gal­ve­nais ir kat­ram iek­šē­ji mai­nī­ties, sa­vās do­mās, re­ak­ci­jās, at­tiek­smē un tam­lī­dzī­gi. Var, pie­mē­ram, iz­pil­dīt vien­kār­šus Ti­be­tas vin­gri­nā­ju­mus, kas ne­aiz­ņem daudz lai­ka un ku­ru iz­pil­des lai­kā strā­dā gan cil­vē­ka smal­kais, gan fi­zis­kais ķer­me­nis. Tie pa­līdz mu­gur­kau­lam un vin­gri­na sai­tes. Ir arī in­di­vi­du­āli ie­tei­ku­mi at­ka­rī­bā no tā, kā­da ir pro­blē­ma. Vien­kār­šu in­for­mā­ci­ju, kā pa­lī­dzēt sev un sa­viem tu­vā­ka­jiem, var ap­gūt katrs. Gal­ve­nais – lai ti­kai bū­tu ti­cī­ba, gri­ba un mo­ti­vā­ci­ja.

Zem fo­to

PO­TEN­CI­ĀLS. «Uz­reiz ne­no­tiek tā, ka par mums kāds slik­tu pa­do­mā un in­for­mā­ci­ja sāk re­ali­zē­ties. Tas no­tiek tad, kad ne­ga­tī­vā in­for­mā­ci­ja sa­sniedz ne­pie­cie­ša­mo po­ten­ci­ālu un ie­gūst do­mas for­mu,» uz­sver dzied­nieks, bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš


 
 
Atpakaļ · Iepriekšējā
   
Created by I.am.human.lv & www.90.lv